Alvila Kalnieša (Klēbaha) dienasgrāmatas

Ak26-Alvila-Kalniesa-dienasgramata-11-0206
AtšifrējaIeva Sīmane
Pabeigts
Akceptēts
Labots2021-06-10 21:15:32
AtšifrējumsR 17 speciālziņojums: vācu jūŗasspēki bojājuši 2 kreiserus un nogremdējuši 7 iznīcinātājus. - 6 Biskajas līcī, septīto pie Ņufaundlendas.
Izrādās, ka no frontes atbraucis ne 1.p., bet kāds policijas bataljons.

31.XII.43. No rīta 0o, mīksts sniegs, ap p. 10 saule.
Korosteņa atstāta. Nupat radio ziņo par cīņām Vitebskas tuvumā, pat priekšpilsētās. Tātad liekas, ka arī Vitebska būs jāatstāj. Vai tas draud arī mums?
Pēc 8 stundām pulkstens nosītīs 12 reizes un reizē ar to būs 1943.g. beigas un jaunā 1944. sākums. Atskatoties atpakaļ uz 365 dienas gaŗo laika sprīdi, jāsaka, ka aizejošais gads mums vairāk devis, nekā ņēmis. Visi mēs - mazi un lieli - esam bijuši veseli un paēduši. Arī Džimitiņam frontē līdz šim ir bijis viss labi un laimīgi. Pagaidām boļševiki mūsu miera nav traucējuši, kaut gan kaŗa vētra nav necik tālu no mums: tā plosās jau ap Vitebsku, kas arī varbūt nenoturēsies. Ar to boļševiki var pienākt mums vēl tuvāk, bet nezin kāpēc, tomēr vienmēr valda manī tāda doma, ka mūsu zeme vācu frontei tik svarīga, ka te boļševikus noturēs. Briesmīga ir doma, ja boļševiki atgrieztos: tā būtu mūsu visu nāve. Šo domu es nedrīkstu izdomāt līdz galam, zinādams, kā iekaŗotāji rīkojas Dienviditalijā un Sicilijā ar pieaugušajiem un seviški ar bērniem, tos nosūtīdami "audzināšanā" uz šausmu Padomiju. Kas būs ar visiem maniem mīļajiem - lielajiem un it īpaši mazajiem mīlucīšiem?...
Vācu tautai 1943. gads ir viens no visugrūtākajiem: zaudēts tik daudz, zem boļševiku milzu spiediena atkāpjoties no tūkstošiem km tālajiem apgabaliem - no Kaukaza un gandrīz no pašiem Urāliem. Tas saviem ar lieliem cilvēku un materiālu zaudējumiem. Te vēl jāpieskaita milzīgie postījumi vācu zemei, ko nodarījuši angļu un amerikāņu lidmašinu uzbrukumi. Tagad runā vienā runāšanā par invāziju rietumos. Runā par vācu atmaksas akciju Anglijai, uz ko dienām un naktīm gatavojoties vācu zinātnieki un speciālisti. Kā invāzija, ko pieprasa boļševiki, tā atmaksa padarīs to, ka varbūt 1944. gads būs lielākā posta un asiņu gads, kādu nav piedzīvojusi cilvēce, kamēr tā tik pastāv. Vai mums būs lemts to pārdzīvot un pastāvēt, kas to lai zina? Viss var būt, ka nākamais gads mums visiem būs pēdējais...
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.