| Transcriber | IeSim |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | No |
| Created | 2021-06-10 20:55:01 |
| Updated | 2021-06-10 21:15:32 |
| Transcription (text) | R 17 speciālziņojums: vācu jūŗasspēki bojājuši 2 kreiserus un nogremdējuši 7 iznīcinātājus. - 6 Biskajas līcī, septīto pie Ņufaundlendas. Izrādās, ka no frontes atbraucis ne 1.p., bet kāds policijas bataljons. 31.XII.43. No rīta 0o, mīksts sniegs, ap p. 10 saule. Korosteņa atstāta. Nupat radio ziņo par cīņām Vitebskas tuvumā, pat priekšpilsētās. Tātad liekas, ka arī Vitebska būs jāatstāj. Vai tas draud arī mums? Pēc 8 stundām pulkstens nosītīs 12 reizes un reizē ar to būs 1943.g. beigas un jaunā 1944. sākums. Atskatoties atpakaļ uz 365 dienas gaŗo laika sprīdi, jāsaka, ka aizejošais gads mums vairāk devis, nekā ņēmis. Visi mēs - mazi un lieli - esam bijuši veseli un paēduši. Arī Džimitiņam frontē līdz šim ir bijis viss labi un laimīgi. Pagaidām boļševiki mūsu miera nav traucējuši, kaut gan kaŗa vētra nav necik tālu no mums: tā plosās jau ap Vitebsku, kas arī varbūt nenoturēsies. Ar to boļševiki var pienākt mums vēl tuvāk, bet nezin kāpēc, tomēr vienmēr valda manī tāda doma, ka mūsu zeme vācu frontei tik svarīga, ka te boļševikus noturēs. Briesmīga ir doma, ja boļševiki atgrieztos: tā būtu mūsu visu nāve. Šo domu es nedrīkstu izdomāt līdz galam, zinādams, kā iekaŗotāji rīkojas Dienviditalijā un Sicilijā ar pieaugušajiem un seviški ar bērniem, tos nosūtīdami "audzināšanā" uz šausmu Padomiju. Kas būs ar visiem maniem mīļajiem - lielajiem un it īpaši mazajiem mīlucīšiem?... Vācu tautai 1943. gads ir viens no visugrūtākajiem: zaudēts tik daudz, zem boļševiku milzu spiediena atkāpjoties no tūkstošiem km tālajiem apgabaliem - no Kaukaza un gandrīz no pašiem Urāliem. Tas saviem ar lieliem cilvēku un materiālu zaudējumiem. Te vēl jāpieskaita milzīgie postījumi vācu zemei, ko nodarījuši angļu un amerikāņu lidmašinu uzbrukumi. Tagad runā vienā runāšanā par invāziju rietumos. Runā par vācu atmaksas akciju Anglijai, uz ko dienām un naktīm gatavojoties vācu zinātnieki un speciālisti. Kā invāzija, ko pieprasa boļševiki, tā atmaksa padarīs to, ka varbūt 1944. gads būs lielākā posta un asiņu gads, kādu nav piedzīvojusi cilvēce, kamēr tā tik pastāv. Vai mums būs lemts to pārdzīvot un pastāvēt, kas to lai zina? Viss var būt, ka nākamais gads mums visiem būs pēdējais... |
| Transcribe text |
| Keywords |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Supported by the Ministry of Education and Science of Republic of Latvia, budget sub-program 05.04.00
Contacts: garamantas@lulfmi.lv
