| Atšifrēja | Bella Bērziņa |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2024-11-06 16:12:22 |
| Labots | 2024-11-11 11:37:10 |
| Atšifrējums | Kā cēlies nosaukums Kurmene - skol. uzr., pielika Kirila Vītola atb. par vv (Kurmenes muižā - Mežkopja zeme) 1929. X Agrāk muiža bijusi km 7 apm. tur kur tagad Mūŗu muiža, saukta Vilku muiža Viss zemes gab. no Vilku m. līdz tag. K. bijis mežs. Zviedru-poļu kaŗa laikā daži muižn. atbēguši mežā Mēmeles krastā, kur tagad Kurmene. Pēc kaŗa turpat palikuši un žēlojušies Kur muiža, kur muiža! un ļaudis viņus meklējuši Kur muiža? iesaukuši par Kurmuižu, Vēl vecos rakstos sastopams esot nosaukums Kurmuiža. Vēlāk šo nosaukumu sagrozījuši, no kā tad cēlies nosaukums Kurmene. Kā cēlies Sērenes pagasta nosaukums - Zelma Balode Sērenes 6 klp. IV. klase, 11 gadi no S. Daugavbēčāniem (Ot.... Ezerbēčāni - ...) Tagadējās upes Lauceres vietā bijusi senāk Daugava. Ar laiku Dugava aizsērējusi un šo pagastu nosaukuši par Sērenes pag. 1930. Vārds Kalupes muiž, agrak Kolups muiža, pēc nostāstiem ir cēlies no vārdiem Kalpu muiža, pretstatam blakus esošai Baltmuižai, nu jaunā pareizrakstībā ir nosaukts par Kolupē, pēc tam par Kalupē. Vladislavs Kursītis 1930 Zādzenē reiz sērgā visi ... izmiruši; viņu vietā no cietumiem salasījuši visādus zagļus. No tā arī muiža dabūjusi savu nosaukumu. No ... Līča ....chronikas ... 1925 XII... Jaungulbenes mājas Struņķi: agrāk, kad vēl bijis kungm jākalpo, lielmāte likusi katrai mājas saimniecei vērpt dzijas; un tāpēc lielmāte šās mājas nosaukusi par Struņķiem. 1930.II Maija.... |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
