Sigurda Rusmaņa folkloras vākums

Fails
2049-Sigurds-Rusmanis-05-0052
AtšifrējaMagdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2025-06-30 08:17:37
Labots2025-06-30 22:25:27
Atšifrējums2049,

701

Sila kapi Varakļānu pag.
Man stāstīja mamma, viņai tētis, kad bijis jauns, dzīvojuši sādžā. Viņi bijuši vairāki brāļi, sādžā atdalījušies un manam vecamtētim bijis brālēns. Kad viņi bijuši jauni (pirms kara) runājuši, cik labi būtu cilvēkam darīt labu, un sliktu.
Vienu svētdienu iet no baznīcas, nopirkuši baltamaizi (batonu, kā agrāk) Varakļānos. Viņi gāja no Varakļāniem pa Madonas ceļu, tur tādi Sila kapi. Pēkšņi viņiem abiem atveras vārti un viņi pa tiem vārtiem ienāk iekšā (tie nebija kapu vārti, bet gan no debesīm) un viņiem liek parakstīties, lai atsakās no saules, No mēnesss un no Jēzus Krista. Ar savām asinīm jāparakstās uz tā papīra, Mans vecaistēvs neparakstās, viņš, kā gājis, pa to ceļu aiziet.
Otrais puisis, kas ar viņu gājis, atnācis mājās tikai uz rīta pusi, un tad viņam bijušas tādas spējas darīt sliktu. Viņš varējis darīt tikai sliktu. Ja kādam dzimuši bērni, tad pirmais - vienmēr gājuši pie viņa prasīt, kādu vārdu likt, ja neietu, visi baidījušies, ka tad izdarīs ko sliktu.
Teicēja Anna Kotāne, dzim. 1951. gadā Varakļānos. Pierakstījis S. Rusmanis Ķeguma tautas namā 14. 12. 99.
15. 12. 99 3e
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk

Tēzaurs