| Atšifrēja | Birute |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2020-10-20 21:40:25 |
| Labots | 2020-10-21 16:11:53 |
| Atšifrējums | Nevar ķerties pie gleznošanas, kamēr pēc mitrināšanas papīra virsa vēl spīd. Gleznojot jāraugās uz krāsu svaigumu un niansējumu spēku. Jāvairās no nenoteiktības un jāstrādā droši, pie tam netaupot ūdeni. Sākumā ieklājami viegli lokalie toņi, kas vēlāk jāpastiprina. Pēc iespējas jāizmanto papīra valganums ieplūdinot vienu krāsu otrā vai pastiprinot kādu toni. Dzidrināšana Lai akvareli dzidrinātu, jāpagaida, kamēr tas nožuvis, jāsagatavo pietiekoši daudz krietni atšķaidītas krāsas, pie kam, krāsas izvēloties, jāraugās uz to caurspīdīgumu. Otu labāk ņemt plakanu, jo tā neuzņem tik daudz ūdens kā apaļā, bet pārāk liels ūdens daudzums varētu stipri šķīdināt jau agrāk ieklāto krāsu. Plakano otu piedzirdina ar krāsu un ātri noklāj vajadzīgās vietas. Divreiz pieskarties kādai vietai nedrīkst. Ja tonis nav pietiekoši stiprs, jāpagaida, kamēr akvarelis nožūst, un tad var no jauna dzidrināt. Dažas krāsas izdevīgāk klāt pāri vienu otrai nekā iepriekš tās sajaukt. Ja zilajai klāj virsū sarkano krāsu, tad dabā sarkani violēta, ja to pašu zilo krāsu klāj pāri sarkanajai, dabū zili violētu. Var gadīties, ka jāvājina krāsa. Šeit var palīdzēt dzidrināšana ar papildkrāsu. Teiksim, kāda vieta akvarelī pārāk sarkana. Pārklājot ar zaļo (sarkanās papildkrāsu) sarkanās stiprums mazinās. Gleznošana vienā paņēmienā Kad otiņas zīmējums izžuvis, zīmuli izdzēš, papīru viegli samitrina, nogaida, kamēr tas vairs nespīd, un tad sāk no kreisās gleznas puses ieklāt krāsu toni pie krāsu toņa iespējami galīgā stiprumā. Ja gleznojumā blakus krāsām nav jāsaplūst, tad to starpā atstājama neskarta papīra svītriņa, kura vēlāk aizretušējama. Saplūdinot krāsas, jāņem vērā, ka, ieplūdinot lielāku daudzumu krāsas pārāk slapjā iepriekšējā krāsas ielikumā, jaunā krāsa izstumj agrāko. Ieplūdināt nevajag ar pārāk slapju otu un arī ne pārāk slapjā iepriekšējā ieklājumā. Ja saplūdināšana nav domāta tieši pēc ieklāšanas un ja ieklājienam nav paredzama asa robeža, tam blakus viegli samitrina papīru. Šādi vienā paņēmienā gleznoti darbi iepriecina ar savu svaigumu un tiešumu, tiem piemīt uzmetumu dzīvīgums. Dažas smagās krāsas, kā kobalts, minijs nosēžas grumbuļainā papīra dziļākajās vietās un rievās, un tās dažreiz nav iespējams pat izmazgāt. Šādos gadījumos jāķeras pie baltās sedzošās krāsas. Kad glezna pabeigta, sagatavo baltās krāsas atšķaidījumu vājpienā, pagriež gleznu augšpēdu, un, turot to ieslīpi, ar platu otu pārklāj pienaino šķidrumu debesīm un tālēm. Smagā baltā krāsa nogulsies pāri nevēlamajiem reibumiem, un debesu vieglums būs atgūts. Sevišķi puķes gleznojot, iesācēji aizmirst silto un auksto krāsu kontrastus- pa siltai gaismai ēna ir auksta, un otrādi. Zieds, kas gaismā auksti zils, ēnā nebūs tikai tumšāks, tā zilums būs arī siltāks - vai nu zaļgans, vai rūsgans. Sākumā ieklāt ēnas un pēc tam veidot pusēnas. |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
