| Atšifrēja | Magdalina |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2024-07-10 19:51:58 |
| Labots | 2024-07-11 13:17:20 |
| Atšifrējums | sieviete kura viņu pieņēma pie sevis un macīja par kapteini nu sievai kuģi gāja no vienas puses uz otru. Pēc ilga laika otra puse nobrauca Mārtiņs un dabujis zinat ka dūšigo puisi sieva atradis jūrmala kāda muca. Tad viņš gribējis puisi nopirkt, bet ta, ka to nav pārdevuši tad viņš lūdzis vai puisi nevarot aizvest kādu vēstuli otrpus jūras. Sieva tad sacija ja viņš brauc tad lai brauc ja nē ne. Tad Mārtiņš norakstīja vēstuli un aizēģelēja to iedeva puisim lai aizvedot viņu sievai. Pārbraucis jūrai viņš gājis kādu gabalu un saticis vecu vīru virs prasijis kur viņš ejot pie Martina sievas nes vēstuli no Mārtina. Tad vecais sacija lai parādot viņam ari to vēstuli, bet puisi atbildēja ka viņam piesacits lai vēstuli nododot pats savam rokam un iedevis vēstuli viņam. Vīriņš apskatijis vēstuli atdevis to atpakaļ un pazudis. Tad puisis aizgājis un vēstuli nodevis un tur bija rakstits, "Kas šo vēstuli nodod to tulīņi salaula ar manu meitu." Tad sieva lika salaulat savu meitu ar kaimiņa puisi. Kad Martiņš pārnāca un redzejis ka viņu meita ir salaulajies ar kaimiņa puisi viņš no dusmam vai plīsa pušu un prasija sievai kapēc viņš nav izpildijis pavēli kapēc viņš salaulaja meitu ar kaimiņa puisi kuru viņš licis nokaut. Tad sieva paŗadija vēstuli kura bija pavēlets meitu salaulat ar to kas to vēstuli nodod. Tad Mārtiņš domaja kā viņš vares nokļut no šo puisi nost viņš beidzot izdomaja ka janosūt puisis pie velna ele lai apprasas kurš ir bagatāks vai velns vai Mārtiņš. Nu puisis iet, iet pieiet pie |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
