Latviešu folkloras krātuves garamantas.lv Literatūras, folkloras un mākslas institūts UNESCO Latvija | UNESCO Latvijas Nacionālā komisija
AtšifrējaSandis Laime
Pabeigts
Apstiprināts
Labots2020-08-02 11:00:20
Atšifrējums

575

489. Ja tieši raganām neticēja, tad ticība, ka ar "ziņam" var otram noskaust pienu, vaj krējuma daudzumu - uzturējās daudz ilgāk. Vēl manas atmiņas laikos, krējuma nosmalstīšanu un sviesta taisīšanu turēja noslēpumā, lai citi neredz. Krējumu smēla saimnieces pusdienas laikā, kad citi diendusā un tā pat sviesta kulšanu izdarīja, kad strādnieki bij kur tāļak uz lauka darbā.

576

490. Ir bijusi arī pārliecība, ka "cilvēkam ar ziņām" kalpojuši rupuči nesdami no kaimiņu govīm pienu. Tā tiku redzējis kādu skroderi, kurš stāstījis, ka pie tādas un tādas saimnieces šis redzējis, ka rupuči nesuši pienu. Istabā nebijis uguns, bet šim vajadzējis karsēt gludinamo dzelzi; redz no nama kūp dūmi, iet tur. Uz uguns pakārts katls, no rūgušpiena sildīt biezpienu - pār katlu laipiņa un no zemes laipiņa. Uz laipiņas pār katlu sēdējuši trīs rupuči un vēmuši pienu katlā. - Kad vēlāk citi viņam atgādināja šo stāstu (jo ticētāju tam nebija) tad skroders ļoti skaitās.

577

491. Domas ka rupuči no govim zīž pienu Alsviķa pagastā laikam vairs nava; lai gan ir bijusi tāda pārliecība. Un tamdēļ rupuči tika visādi vajāti, visvairāk ar dēlīti uzsitot gaisā. Bet kaimiņu pagastos šī pārliecība vēl ir. Tā Korvas pagastā bez citiem tam ticēja (1923 g.) arī skolotājs (dēvējās par Cimzes zeminaristu)

578

492. Ķirzaku ļaunie darbi.
Nosistai čūskai galva sadauzama un uzspraužams krustiņš virsū, citādi ķirzaka atrazdama čūskas galvu tos sasplapinot [saslapinot] ar savām siekalam, saliekot kopā un čūska atkal dzīva. Tā tad ķirzaka kaitīga. Šo alsviķiešos dzirdeto māņticību, dzirdeju 1923. g. Korvas

Atslēgvārdi

AtšifrētIzvēlies citu