Collection of Harijs Sūna

1969-Harijs-Suna-05-0021
Transcribervesma.turkopole@inbo
CompletedYes
AcceptedNo
Updated2022-01-26 23:24:04
Transcription (text)jādejo cauri atbilstši tūrēm un vēl tā, lai nereizes akmeņiem un ķieģeļiem nepieskārtos.
Vispirms virknē (saķērušies aiz drēbēm virknē) gāja līču loču - vispirms sākot iet pa labi un tad atpakaļ.
Pēc tam pa pāriem gāja krustu sķērsu noteikti pa labirintu jāiziet tā, lai trīs reizes krusts sanāktu.
Beigās dancoja apaļo polku ("grieza riņķa polku") un tad, kad mūzikanti beidza spēlēt, bija jāpamanās nokļūt savās vietās.
Savas vietas ieņēma dejas sākumā. Kas pirmie pamanījās dabūt partneri, tas ielēca ērtākajā spraugā, kurai nav tik asu līkumu un pagriezienu. Šitajā dejā esot bijis sevišķi uzmanīgi jāizraugās pretdejotājs, jo tikai ar veiklu partneri varējis pa godam tikt cauri. Veči jau stingri skatījās, kuŗš uzdūrās ķieģelim - viņš vai viņa. Ja vainīga bija viņa, partneris dabūja buču, bet ja viņš - viņš savu meitu nesa pa akmeņu labirintu tik ilgi, kamēr necik sakās vainu izpirktu. Tā pat vecie nosaka, kādā solī katrs gājiens jādanco
vai nu vienkāršā marša solī,
valsējot,
klibojot,
vai arī auļojot.
Ķieģeļu (akmeņu) izvietojumu ik pa brīdim pārlūko vecie,lai ejām piedotu arvien asāku locījumu.

III Līkumu dancis, ticis dancots ar tādiem pašiem līkumiem, kā akmeņu dancis, tikai dancojamos līkumus izdomā danča vedējs, parasti tāds kam attapīga un visvisādu stiķu pilna galva. Pasaulē jau tādu cilvēku netrūkstot. Un katrās kāzās, kāds tāds gadoties.
Līkumo nu krustu šķērsu iet ne tikai istaba un pagalmā, bet arī gar tīruma malu un apkārt visām ēkām. Bet šitais jau nu galīgi nekāds dancis neskaitoties, jo te jau pat nepateiksi, kuŗš pirmais nepareizi lēcis locīt vedēja iesākto līkumu.
Parasti prasti līkumojuši tad, kad nebijis zinošu veču, kas mācējuši akmeņus un ķieģeļus sakraut.
1) abas dejas redzējis jau bērnībā
2) "akmeņu dejā" dalību nav ņēmis, jo baidījies, ka visu priekšā būs meita jābučo. Un ar sievu vairs nebijusi nekāda luste. "Līkumu dancī" tikai tad ņēmis dalību, kad visiem bijis jāstājas. Citādi netika jauniešu pulkā sēdēt pie galda, jo deju beidzot visa varza aplīkumojusi ap galdu, tā pat apkrita uz beņķiem.
3- b) parasti vecajās kāzās, pirms I pasaules kara.

IV Plaukstiņpolku bieži vien lēca kopā ar Pirkstiņpolku.
Galvenais, ko teicējs kaut cik atceras, ir tas, ka plaukstas situši lecot uz augšu uz abām kājām.
Ar pirkstu draudējuši vispirms ar vienu roku vairāk. Otro reizi ar otru roku. Bet kā īsti, to tikai tagad viens Dievs to zinot un varbūt vēl ir arī kāds no vecajiem, kas to atceroties. Vai tad nu bez tādiem vecajiem būs pasaule palikusi. Ar kājām lēca uz abām vienādi gan biezāk gan retāk.
Pēc tam ķērās viens otram ap elkoņiem un lēca uz vienu un otru pusi, gan uz vidu un uz āru.

V Īstu Polku jau lēca pa pāriem uz riņķi un pa brīžam taisni, cieši apķērušies. Atašienā - tie jau bija jukuši uz polkām. Šai pusē - Mētrienā un Ļūmānos, te jau arī pārnāca polkas lēkšana, bet ne tik traki.
Transcribe text
Atslēgvārdi
@@Transcribe@@@@Choose another file@@@@FAQ (in Latvian)@@

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.