| Transcriber | vesma.turkopole@inbo |
|---|---|
| Completed | Yes |
| Accepted | No |
| Created | 2021-10-05 11:38:17 |
| Updated | 2022-01-26 23:24:04 |
| Transcription (text) | jādejo cauri atbilstši tūrēm un vēl tā, lai nereizes akmeņiem un ķieģeļiem nepieskārtos. Vispirms virknē (saķērušies aiz drēbēm virknē) gāja līču loču - vispirms sākot iet pa labi un tad atpakaļ. Pēc tam pa pāriem gāja krustu sķērsu noteikti pa labirintu jāiziet tā, lai trīs reizes krusts sanāktu. Beigās dancoja apaļo polku ("grieza riņķa polku") un tad, kad mūzikanti beidza spēlēt, bija jāpamanās nokļūt savās vietās. Savas vietas ieņēma dejas sākumā. Kas pirmie pamanījās dabūt partneri, tas ielēca ērtākajā spraugā, kurai nav tik asu līkumu un pagriezienu. Šitajā dejā esot bijis sevišķi uzmanīgi jāizraugās pretdejotājs, jo tikai ar veiklu partneri varējis pa godam tikt cauri. Veči jau stingri skatījās, kuŗš uzdūrās ķieģelim - viņš vai viņa. Ja vainīga bija viņa, partneris dabūja buču, bet ja viņš - viņš savu meitu nesa pa akmeņu labirintu tik ilgi, kamēr necik sakās vainu izpirktu. Tā pat vecie nosaka, kādā solī katrs gājiens jādanco vai nu vienkāršā marša solī, valsējot, klibojot, vai arī auļojot. Ķieģeļu (akmeņu) izvietojumu ik pa brīdim pārlūko vecie,lai ejām piedotu arvien asāku locījumu. III Līkumu dancis, ticis dancots ar tādiem pašiem līkumiem, kā akmeņu dancis, tikai dancojamos līkumus izdomā danča vedējs, parasti tāds kam attapīga un visvisādu stiķu pilna galva. Pasaulē jau tādu cilvēku netrūkstot. Un katrās kāzās, kāds tāds gadoties. Līkumo nu krustu šķērsu iet ne tikai istaba un pagalmā, bet arī gar tīruma malu un apkārt visām ēkām. Bet šitais jau nu galīgi nekāds dancis neskaitoties, jo te jau pat nepateiksi, kuŗš pirmais nepareizi lēcis locīt vedēja iesākto līkumu. Parasti prasti līkumojuši tad, kad nebijis zinošu veču, kas mācējuši akmeņus un ķieģeļus sakraut. 1) abas dejas redzējis jau bērnībā 2) "akmeņu dejā" dalību nav ņēmis, jo baidījies, ka visu priekšā būs meita jābučo. Un ar sievu vairs nebijusi nekāda luste. "Līkumu dancī" tikai tad ņēmis dalību, kad visiem bijis jāstājas. Citādi netika jauniešu pulkā sēdēt pie galda, jo deju beidzot visa varza aplīkumojusi ap galdu, tā pat apkrita uz beņķiem. 3- b) parasti vecajās kāzās, pirms I pasaules kara. IV Plaukstiņpolku bieži vien lēca kopā ar Pirkstiņpolku. Galvenais, ko teicējs kaut cik atceras, ir tas, ka plaukstas situši lecot uz augšu uz abām kājām. Ar pirkstu draudējuši vispirms ar vienu roku vairāk. Otro reizi ar otru roku. Bet kā īsti, to tikai tagad viens Dievs to zinot un varbūt vēl ir arī kāds no vecajiem, kas to atceroties. Vai tad nu bez tādiem vecajiem būs pasaule palikusi. Ar kājām lēca uz abām vienādi gan biezāk gan retāk. Pēc tam ķērās viens otram ap elkoņiem un lēca uz vienu un otru pusi, gan uz vidu un uz āru. V Īstu Polku jau lēca pa pāriem uz riņķi un pa brīžam taisni, cieši apķērušies. Atašienā - tie jau bija jukuši uz polkām. Šai pusē - Mētrienā un Ļūmānos, te jau arī pārnāca polkas lēkšana, bet ne tik traki. |
| Transcribe text |
| Keywords |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Supported by the Ministry of Education and Science of Republic of Latvia, budget sub-program 05.04.00
Contacts: garamantas@lulfmi.lv
