Transcriber | Emis |
---|---|
Completed | Yes |
Accepted | Yes |
Created | 2024-03-28 17:24:50 |
Updated | 2024-03-28 17:37:20 |
Transcription (text) | 269Staburadze.Kam raudi tu, ak, daiļā Staburadze, Vai tavai cietai sirdij miera nav? Pie tavām kājām glaužas viļņu krāces Un viļņu vilnīši it klusi čukst. Ar zelta stariem saule galvu glāsta, Pie tavām kājām baltas ievas zied, Un naktī mēness saldus sapņus stāsta Un vainagā tev lakstīgalas dzied. Teic savas skumjas, daiļā viļņu valdze, Kā klintī kalta skaidra, cēla sirds, Vai arī tev par ļaunu liekas dzīve, Ka tavās acīs asaras jau mirdz? Es asaras tāpat kā dzīvi mīlu, Kas neviļ, neskauž, nedz ar' glaimot prot, Es asaras kā svētas, dārgas turu, No siržu dziļumiem ko gribu dot. Es raudāšu par dzimteni, par sētu, Par likteni, kas mani ļauni nīst, Es raudāšu, līdz paguršu pie tevis, Kā sapnis jauks, kam pēkšņi jāiznīkst. Es raudāšu par savu lauzto sirdi, Par sirdi, kas reiz laimē pukstēja, Un raudāšu par laimi pazaudēto, Kas tikai īsu brīdi smaidīja. Es saļimstu pie tavām aukstām kājām: Sniedz, sāpju māt, man savu svētību! Es izlūdzos: ak, palīdzi man vējam, Dod vēl tik vienu, vienu cerību! 270Es ticu, ka ir debesis.Es ticu, ka ir debesis, Kur laimes bērni mīt, Kur saulīte daudz spožāki Un mīlīgāki spīd. Un mīlīgāki spīd. Es ticu, ka ir brīnumi, Kas necerēti nāk, Un daiļu sapņu pasauli Ap sevi veidot sāk. Ap sevi veidot sāk. Es ticu, ka ir laimība, Kas svētās liesmās mirdz, Un ja tā visa nebūtu, Vai justu mums tad sirds? Vai justu mums tad sirds? |
Transcribe text |
Keywords | |
---|