Collection of Lidija Liepiņa

File
2063-Lidija-Liepina-02-0040
TranscriberEmis
CompletedYes
AcceptedYes
Created2024-03-28 17:24:50
Updated2024-03-28 17:37:20
Transcription (text)

269

Staburadze.
Kam raudi tu, ak, daiļā Staburadze,
Vai tavai cietai sirdij miera nav?
Pie tavām kājām glaužas viļņu krāces
Un viļņu vilnīši it klusi čukst.

Ar zelta stariem saule galvu glāsta,
Pie tavām kājām baltas ievas zied,
Un naktī mēness saldus sapņus stāsta
Un vainagā tev lakstīgalas dzied.

Teic savas skumjas, daiļā viļņu valdze,
Kā klintī kalta skaidra, cēla sirds,
Vai arī tev par ļaunu liekas dzīve,
Ka tavās acīs asaras jau mirdz?

Es asaras tāpat kā dzīvi mīlu,
Kas neviļ, neskauž, nedz ar' glaimot prot,
Es asaras kā svētas, dārgas turu,
No siržu dziļumiem ko gribu dot.

Es raudāšu par dzimteni, par sētu,
Par likteni, kas mani ļauni nīst,
Es raudāšu, līdz paguršu pie tevis,
Kā sapnis jauks, kam pēkšņi jāiznīkst.

Es raudāšu par savu lauzto sirdi,
Par sirdi, kas reiz laimē pukstēja,
Un raudāšu par laimi pazaudēto,
Kas tikai īsu brīdi smaidīja.

Es saļimstu pie tavām aukstām kājām:
Sniedz, sāpju māt, man savu svētību!
Es izlūdzos: ak, palīdzi man vējam,
Dod vēl tik vienu, vienu cerību!

270

Es ticu, ka ir debesis.
Es ticu, ka ir debesis,
Kur laimes bērni mīt,
Kur saulīte daudz spožāki
Un mīlīgāki spīd.
Un mīlīgāki spīd.

Es ticu, ka ir brīnumi,
Kas necerēti nāk,
Un daiļu sapņu pasauli
Ap sevi veidot sāk.
Ap sevi veidot sāk.

Es ticu, ka ir laimība,
Kas svētās liesmās mirdz,
Un ja tā visa nebūtu,
Vai justu mums tad sirds?
Vai justu mums tad sirds?
Transcribe text
Keywords
TranscribeChoose another fileFAQ (in Latvian)

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.

Tēzaurs