Memories of Georgs Dimze

File
Ak69-Georga-Dimzes-atminas-01-0045
Transcribered.gars
CompletedYes
AcceptedNo
Created2019-01-23 21:48:26
Updated2019-01-23 22:13:09
Transcription (text)Kuģis būdams ārzemes ostā, kādu vakaru pēc saules rieta. Matroži visi aizgājuši malā, kapteins viens pats stāv uz deķa un vēro zvaigznes.
Te vells nāk no pilsētas puses, enkurs ar visu ķēdi uz pleciem. Nosviež smago nastu uz deķa tā ka viss kuģis nolīgojās, pasaka: es tavu darbu nevaru izpildīt, un pats aiziet uz visiem laikiem.
Stāstītais Siguld Pricis drusku apklust, nosmejās ar savu smalko smiekliņu izvelk pulvera muciņu ar šķiltavu un aizsmēķē nodzisušo pīpi. Visi smeij skaļus smieklus, tērzēšana un smiekli par vella neizdošanos negrib mitēties.
Vienīgi es nesmejos. Man palika vella žēl, tāpat kā saplēsto lapsu un apmuļķoto lāci. Krūtīs un kaklā it kā kas sažņaudzās, un jūtu ka no acīm izspiežas asaras, par netaisnību kas nodarīta lapsai, lāčam un vellam, par viņu labsirdību, par to ka viņi bija uzticīgi, paļāvīgi, kalpoja ar savu labāko māku un uzcītību, izglāba savus nicinātājus no izmisuma, posta un nāves, pēc pabeigta pakalpojuma kā atlīdzību saņēma visu to no kā bija citus izglābuši.
Lai citi nepamanītu manu varbūt gļēvo dvēseles satricinājumu, izgāju no istabas laukā, nogūlos zālē un raudāju vēl gaužāki kā pagājušo nakti pie siena šķūņa.
Domāju kad būtu varējis satikt šos apbēdinātos, es viņus iepriecinātu, pastāstītu, ka viņi nav vieni tādi, ka man arī nodarīta tāda pate ne attaisnojama netaisnība, kamēr beidzot iemigu.
Katriņa mani uzmodināja ka esot laiks lopus laist ganos.
Ģērbšanās, aušanās man nekāda nebija, viss kas bija tas bija mugurā diena kā nakti., pelēkie pakula bikšeles un kreklis, negaisa laikos izlīdzējos vectēva vecajiem kamzoliem, kurus tas pats vairs nenēsāja.
Transcribe text
Keywords
TranscribeChoose another fileFAQ (in Latvian)

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.

Tēzaurs