| Atšifrēja | MaigaJankevica |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2021-09-19 19:47:22 |
| Labots | 2021-09-20 14:33:50 |
| Atšifrējums | 26279№ 30. No kartupeļu lakstiem dabū zaļu krāsu jo vairāk lakstu jo tumšāka krāsa.Tautas ārtniecība [ārstniecība]. 26280№ 31. Klepu izārstē ar pelaštu [pelašķu] tējiu [tēju].26281№ 32. Miltenāja tēja ir laba pret [priekš] nieru darbības.26282№ 33. Reteļu saknes ir labs ārstniecības augs pret caureju.26283№ 34. Buldurjāņu saknes ir priekš nervu nomierināsanas .26284№ 35. Kalmju sakņu teja ir piekš [priekš] caurejas.Tautas teikas un pasakas. 26285№ 36. Reiz ļaudis nodomājuši celt baznīcu pie Burtnieku ezera. Bet nevarējuši to nekā izdarīt ko pa dienu uzcēluši tas naktī bijis atkal nojaukts. Izmēģinājušies visādi tad nodomājuši ka baznīcas mūros jāiemīre [jāiemūrē] kāds dzīvs cilvēks. Tad ļaudis nogājuši pie kāda cilvēka kuŗu saukuši par Burtnieku. Ļaudis prasījuši vai viņš negribot glabāt baznīcas atslēgas. Burtnieks atbildējis ka viņš to laprāt [labprāt] darīšot. Tad ļaudis saķēruši Burtnieku un iemūrējuši baznīcas mūŗos. No tā laika neviens vairs baznīcu nav nost jaucis. Tādēļ ka tai baznīcā bijis iemūrets Burtnieks tad ļaudis arī nosaukuši baznīcu par Burtnieku baznīcu.26286№ 37. Reiz Burtnieku vecās kapsētas klints alā dzīvojuši velni. Ļaudis visādi tos gribējuši iznīdēt bet kā nevar tā nevar. Toreiz Burtnieku draudzē par mācītāju bijis vecs mācītājs Ģirinsans. Tas katreiz [katrreiz] skaitijis ar velniem tēvu reizi [tēvreizi], bet tad viņš sadusmojies un sācis tēvu reizi [tēvreizi] skaitīt no otra gala no tā laika velni alu atstājuši.26287№ 38. Reiz kāds kungs braucis ar savu kučieri uz kādu vietu. Viņi braukuši pāri kādam purvam Pe [Te] pēkšņi zirgs izbijies un kungs iekritis purvā. Tā kā kučierim nekas cits nav bijis līdz lai kungam palīdzētu viņš pametis kungam ķeseli un teicis kož kulē kož kulē. No tā laika tā vieta nosaukta par košķeli [Košķeli].26288№ 39. Kādreiz ļaudis ieraudzījuši pie debesim lielu mākoni kas šņākdams nācis arvien tūvāk. Ļaudis nobijušies un skrējuši pie kāda liela burva [burvja] kas tur dzīvojis. Viņi |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
