| Atšifrēja | Magdalina |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2025-06-30 08:07:23 |
| Labots | 2025-06-30 22:53:58 |
| Atšifrējums | [2049] 03 DEC. 1997 Ventas Balss Sveiks, Spoks! 496( Veļu laikam piemērots pastāsts)Kad Krūmu laulātais pāris saņēma labiekārtotu dzīvokli jaunceltā namā, vajadzēja domāt par jaunu mēbeļu iegādi. Rocība ģimenei bija pieticīga, tādēļ nācās vien jaunajā dzīvesvietā novietot tās pašas iepriekš gādātās standarta mēbeles, kādas redzamas kaimiņu kaimiņiem. Abi Krūmi - Elma un Valters - bija lieli lasītāji. Viņi pirka dzejas un prozas grāmatas, viņš - memuārliteratūru. Viņu grāmatplaukts gan bija pavisam necils, sastellēts no krāsotām latiņām un tādām kā iestiklotām kastēm. Tā vietā sen jau kārojās iegādāties kaut ko labāku, taču nebija sanācis ... Drīz pēc pārvākšanās uz jauno dzīvokli Valters komisijas veikalā ieraudzīja glītu grāmatskapi komplektā ar bufeti. Mēbeles bija amatnieka darinājums, tās varētu aizņemt veselu istabas sienu. - Ko gaidi? Pērc nost! - Valteram sacija veikalā nejauši gadījies vecs paziņa, galdnieks, - Tādas mantiņas gadās reti, Cena tikai 250 rubļu, kaut īstā vērtība divtik. Valteram nelieli ietaupījumi bija, mēbeles viņš nopirka. Arī Elma nevarēja vien nopriecāties par acij tīkamām gaiša un tumša koka kombinācijām. Rūpīgi attīrot mēbeles no putekļiem, viņa grāmatskapja aizmugurē atrada plāksnīti, kas vēstīja, ka tās gatavotas pilsētā pazīstamam ārstam. Toties tagad nu šīs jaukās mantiņas bija Krūmu dzīvokļa lepnums. Aiz spodrajiem stikliem savas vietas ienēma sējumi ar raibām un zeltītām mugurām. Vieta atradās arī mirušās vīramātes samta albumiem, kur glabājās ģimenes hronika fotogrāfijās. Kādu nakti, vēl nomodā būdami, abi laulāties dzirdēja klauvēšanu pie grāmatskapja stikla. Klauvējieni atskanēja arī nākamajā un aiznākamajā naktī. Tad Krūms nopūtās un teica: - Zini ko , siev! Kopā ar grāmatskapi esma nopirkuši arī spoku, Varbūt tādēļ ārsts to pārdeva? Krūmi nebija no bailīgajiem, tomēr reizēm jutās neomulīgi. Norunāja, ka jānogaida: varbūt klauvēšana mitēsies. Tomēr nemitējās, gluži otrādi, sitieni kļuva tik spēcīgi, ka stikli džinkstēja. Tie sāķa atkārtoties arī dienā. Krūmi ievēroja, ka klauvēšana notiek tieši tur, kur aiz stikla atradās albumi ... Tad nu reiz Elma atvēra durtiņas un uzsauca: - Sveiks, spoks! Ko tu gribi? Spoks klusēja. Vienreiz gan viņa pēc šādas sasveicināšanās ar neredzamo traucētāju ievēroja pie grāmatskapja melnu peli. Tai dīvainā kārtā bija vīramātes īpatnējā gaita un savādais skatiens ar piešķiebtu galvu. Tas šķita neparasti, pat baisi ... Ar vīramāti Elam satika labi, tomēr ar sievietes nemaldīgo intuīciju viņa juta, ka sirds dziļumos Valtera auklētāja nepieņēma viņu. Nevarēja piedot, ka dēls apprecējis šķirteni ar bērnu - būtu varējis dabūt labāku, ... Nez, cik ilgi sitieni pa stiklu būtu turpinājušies, ja Elmu neapciemotu darba biedrene Irma. Abām sasveicinoties, istabā skaļi iedžinkstējās stikli. - Kas tad tur? - acīgā Irma sāka interesēties, Elami visu nācās paskaidrot. Kad viņa stāstāmo bija beigusi, viešņa sasita plaukstas: - Tu sasveicinies ar spoku kā ar senu paziņu?! Tu pieņem terorizētāja blakuspastāvēšanu? Tas ir jāpadzen! - Kā lai to izdara? - Ja viņš sēd uz albumiem, tad noliec tur kādu svētu grāmatu un saki: pazūdi , spoks! Elma tā arī izdarīja: nolika vecu, melnos vākos ieietu dziesmu grāmatu ar zeltītu krustu uz vāka, Viņa neaizmirsa arī spoku raidīt prom. Drīz pēc tam atskanēja tāds klikšķis, ka, likās, grāmatskapim izbirs stikli, Tad iedžinkstējās servīzes un glāzītes bufetē, it kā kāds pa tām virzītos uz durvju pusi. Reizē ar to klauvēšana izbeidzās un vairs neatkārtojās. Šis patiesais notikums atgadījies mūsu vecajā, labajā Pārventā, Gaida Pūpolvalka |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
