Katrīnes Butenieces dienasgrāmata no 1904. līdz 1924. gadam

Fails
Ak223-sievietes-dienasgrāmata-01-0008
Atšifrējajuzis
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2023-04-06 19:22:29
Labots2023-07-18 16:26:28
Atšifrējums40.
pēdējo stundu, jāatstāj viss jaukums, mājenieki gaida ar lielāko nepacietību uz mūsu atgriešanos. Braucot uz stanciju pametu skatus arvien uz atpakaļ līdz beidzot izzūd viss no acīm. Mājās atradu vecākus ar no laukiem iebraukušus un viesos aizgājušus. Pie puķu dobītes piegājuse atradu jaunu ziediņu izplaukušu, no dobes krāšņuma ir tik viena saujiņa priekš acīm.

<10.06.1905>
10 Junija 1905 g. Nīca.
Jāizpilda mātes solījums, jābrauc līdzi uz laukiem pie Onkuļa. Tur nepiederu es nebūt, starp mums ir liela domu starpība un nesaprašanās. Brauciens ir slain gar jūrmalu. Saņēma mani laipni, ierādīja mierīgu guļas vietu klētī un lielo ķēdes suni pie durvīm par sargu.

<24.06.1905>
24 Junija 1905
No Dievnama nobraucu līdz pie Tantes, tur saņēma mani ar lielāko prieku. Lai izskatās tur nabadzīgāki, bet mīlestība valda tiem mājās, domāju pie viņiem ilgāki pakavēties.

<07.08.1905>
7 Augusta 1905g. Liepāja.
Vai esmu gan viena pate, kam laimes griežas arvienu sānis un atstāj grāvī guļam, nesniedz roku, lai varētu reiz strauji celties un iet, kaut ar maziem soļiem uz priekšu. Es apnīkstu savu dzīvi un daudzreiz pate sevi. Ja būtu viena, atrastu ātri līdzekļus, kas darītu visam galu. Vecāki ir vēl, to dēļ ir viss klusu jāpanes, pat domu biedra nav, vis un visur viena. Lai iet! bradāšu pa dūņām, gan nākšu reiz malā pie tīra ūdeņa.
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk

Tēzaurs