| Atšifrēja | Birute |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2021-09-14 23:14:29 |
| Labots | 2021-09-15 10:43:28 |
| Atšifrējums | -269- savas mājas uz riteņiem, jo viņi drīz atgriezīšoties un jaunos saimniekus padzīšot no "savām" zemēm! Par šo brīdinājumu latvieši gan smējās, tomēr kas var zināt, ko kurš domāja. Vairums jaunsaimnieku gan ielika zemē lielas pūles: lauki bija labi apstrādāti, pamazām sacēla visas vajadzīgās ēkas, viens otrs izveidoja labu ganāmpulku. Un dažs labs sāka pārspēt vienu otru vecsaimnieku, sevišķi tos, kuru mājās nebija paša darba spēka - bērnu. Tika nodibināts arī kara zaudējumu atlīdzības fonds, kur daudzi pieteica savas prasības, - vai mājas bija nopostītas vai ne... Kuras mājas gan vairāk bija iznīcinātas kā mūsējās, taču tēvs zaudējumus neuzdeva un atlīdzību neprasīja. Kādēļ - grūti pasacīt. Viņš nevienam savu rīcību nepaskaidroja, ne ar vienu par savām prasībām necīnījās. Tāds nu bija viņa dzīves veids. Kāds miera un pazemības gars, kas neļāva viņam ar pilnu krūti gāzties pēc sava labuma. Par to māte viņu grauza vēl ilgi jo ilgi. Un nevar sacīt, ka ar šo nerunīgo vīru mātei būtu bijušas vieglas dienas. Bet kad augu lielāka, sāku pasauli - sevišķi to mūsu pagasta dižvīru valstību- iepazīt, man šķita, ka tēvam tomēr bija taisnība, viņš zināja, ko dara. Jo atlīdzības piešķiršanas likums runāja par karadarbībā nopostītām ēkām: sabombardētām, nodegušām, ienaidnieka iznīcinātām. Mūsu mājas nebija nopostījuši ne kara uguns, ne svešs ienaidnieks. Mūsu pašu tautas locekļi tās bija izlaupījuši un nodedzinājuši malkā. "Atprasi no tiem, kas tavu mantu paņēmuši!" Tēvs juta, ka viņu vēl izsmies, un, protams, prasību noraidīs. Ka daži saimnieki, kam viss stāvēja kā bijis, jo paši bijuši mājās, tomēr saņēma lielas naudas summas? Vispirms sadzēra krogū, pēc tam viens otram liecināja kā pa šņori, to zināja arī tie spriedēji. Tēvs to neprata. Nemūžam nebūtu to darījis. Tādēļ viņš klusēja, un nesa pats savu postu.- Vienu tēvs tomēr izdarīja: pieteica prasību pēc zirga. |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
