Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijas vākums

1183-Rigas-pilsetas-1-gimnazija-01-0129
AtšifrējaLigaB
Pabeigts
Akceptēts
Labots2021-05-05 09:13:07
Atšifrējumsbet māte ar savām trim meitām palikusi un tai neesot arī izdevies tās izprecināt.
609
Muižkungs, muižkundze un velns.
Senos laikos kādā mūžā dzīvojis kāds ļoti negants kungs, ar savu sievu kas arī bijusi tikpat neganta. Kungs bijis tik negants, ka licis zemniekus pērt par katru mazāko nieku. Reiz uznācis liels sausums visā apkārtnē, un līdz ar to arī bads, jo labība visa sadegusi. Zemniekiem neesot bijis ko ēst, bet muižas apcirkņi lūztin lūzuši no labības daudzuma. Tādēļ zemnieki nolēmuši iet pie muižkunga lūgt aizņemties labību. Aizgājuši ar. Muižkungs paņēmis liekšķeri un pats gājis graudus bērt, teikdams: "Ja pielips tad došu, ja ne tad nē"! Bet kur nu graudi pielips pie liekšķeres, un muižkungs licis vēl zemniekus krietni izpērt un aizdzīt mājās
Tā bada dzīts šo novadu atstājis kāds zemnieks un gājis svešumā laimi meklēt. Pēc vairāk kā gada prombūtnes tas griezies atkal mājup. Netālu no dzimtā novada pēkšņi uznācis tāds negaiss, ka nezinājis kur sprukt. Lietus gāzis kā ar spaiņiem un tas, neredzēdams nekāda glābiņa pats pie sevīm [sevis] izsaucies: "Kaut velns man tagad palīdzētu!" Te uzreiz tas izdzirdis sev aiz muguras braucam. Atgriezies atpakaļ, tas ieraudzījis melnu karieti ar diviem melniem zirgiem priekšā. Kariete pieturējusi un melns kungs piedāvājis zemnieku pavest. Zemnieks daudz nedomādams arī iekāpis. Braukuši tādu laiku kariete atkal pieturējusi un zemnieks ieraudzījis savas mājas, arī lietus bija pagājis. Kad nu zemnieks melnajam kungam gribējis pateikties, tas atbildējis: "Pateicies maniem zirgiem, tie tevi atveda". Zemnieks arī gājis pateikties melnā kunga melnajiem zirgiem. Bet zirgu vietā tas nav vis ieraudzījis pirmītējos melnos zirgus, bet muižkungu ar muižkundzi. Tad kariete pazudusi. Zemnieks pabrīnējies [pabrīnījies] un gājis uz savām mājam. Šinī brīdī zemnieks ieraudzījis apkārtnes ļaudis bēru gājienā ar diviem zārkiem. Zemnieks jautājis ko tad te apglabājot. Ļaudis tam atbildējuši: Ka dienu atpakaļ miruši muižkungs ar muižkundzi, bet naktī velns viņu miesas aizrāvis atstādams zārkus tukšus. Tad zemnieks pastāstījis ko bija pieredzējis. Ļaudis to dzirdēdami pārkrustījušies, būdami laimīgi, ka nu vienreiz tikuši vaļā no negantā kunga.
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.