Pētera Zariņa atmiņas

Ak178-Peteris-Zarins-02-0027
AtšifrējaJustīne Jaudzema
Pabeigts
Akceptēts
Labots2021-02-23 13:10:30
Atšifrējumses to izlietoju praksē un darbā.
Šajā laikā no Kūžēna atbrauca Tekla uz satikšanos. Dabūju zināt, kā manējiem mājās iet. Abi noraudājāmies, dabūju zināt, ka mirusi tantiņa. Mamma ar māsu Mildiņu ir mājās, par brāli Tekla nekā nezināja. Visi gaidot kādas pārmaiņas. Viņa pati bēdājās, ka netiekot nekādā galā ar zemi. Brāļa galu esot aizņēmuši kaut kādi krievi. Viņai esot uzlikts dikti liels nodoklis un viņa nevarēšot to samaksāt. Zirgi esot noņemti un Vākšēnā esot ierīkots zirgu punkts. Es viņai noņēmu brilles, jo man pēdējā laikā bija stipri bojājusies redze. Visus tos jaunumus dzirdot, man dūša pavisam sašķobījās un, kad atvadījāmies, likās, ka mēs nekad vairs neredzēsimies. Nākamajās dienās es mocījos ar depresiju un garastāvoklis bija uz nulli. Par starptautisko stāvokli mēs neko nezinājām, jo laikrakstus lēģerī neļāva ienest. Bet kādreiz arī gadās brīnumi. Tā to dienu vecais Bisnieks no Viesītes, redzēdams manu drūmo garastāvokli, pasauc mani pie sevis un saka, lai nenokar degunu un dod izlasīt. Viņam sieva, ienesot ,,peredaču”, ietinusi maizītes notaukotā avīžu papīrā un parāda man, kur lasīt. Tur bija Čerčila runa, ko viņš teicis Amerikas universitātē. Pārrunājām lasīto un man garastāvoklis dikti uzlabojās, lai gan gluži tam visam nevarēju ticēt. Labi, ka ir tādi cilvēki, kas grūtā brīdī spēj tevi uzmundrināt.
Darbs un dzīve atkal iegāja vecās sliedēs. Mani pārcēla atkal citā darbā, par mašīnatslēdznieku. Mums, remontam, no dažādiem uznēmumiem sāka pienest gan virpas, urbmašīnas, gan arī dažādas galdniecības mašīnas. Mums ierādīja atsevišķas telpas un mēs tur strādājām 4 cilvēki – es, Reisons Arvīds
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.