Friča Vollenberga folkloras vākums

Fails
0877-Fricis-Vollenbergs-08-0206
AtšifrējaJanisB58
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2024-12-30 18:01:50
Labots2024-12-30 18:57:15
Atšifrējums

24:
bet auniņu aizvedis uz klēti un paglabājis lādes dibenā. Bet nu zal -
dāts vairs tik viegli neklausīja vis krodzeniekam. viņš tūliņ neapsau -
ca to rungu, bet ļāva lai tik sit tālāk, kamēr šis pats apskatīsies, vai
tas ir taisnība, ko krodzenieks viņam sacīja. Attaisīja skapi, apskatījās:
kā tad, atrodas gan skapī tas īstais galdautiņš. Nu šis iebāžto kaba -
tā tad lēnā garā aizčāpo uz klēti, jo viņam nekur nav jāsteidzās.
Lai tik runga pa to laiku sit krodzenieku, cik tikšis var izturēt. Kad
bija aizgājis klētī, zaldāts pacēla lādes vāku un apskatījās; kā tad:
auniņš guļ lādes dibenā pavisam nobaidījies un sašļucis, nevarē -
dams saprast, kas nu ir par nelaimi, kas nē. Bet zaldāts tagad izņem
no lādes un aiznes atpakaļ uz krogus istabu. Nu auniņš ir
atkal lustīgs. Bet krodzenieku pa to laiku runga nodauzījuse tā,
ka tas vēl tikai knapi dzīvs. Tad zaldātam to redzot sirds iežēlojās
un nu viņš apsauca rungu: ,,Runga maisā!''Tad runga uzreiz palika
mierā un ielīda atpakaļ maisā, bet krodzenieks bija gaužam lai -
mīgs, ka vēl pie dzīvības palicis. Nu zaldāts itin dusmīgs sacīja uz
krodzenieku, lai viņš tādas blēdības nekad vairs neprovējot darīt.
Tā kā šī lai būtu pēdējā reize, bet ja viņš neklausīs un vēl kādu reizi
kaut vienu cilvēciņu piekrāps, tad slikti klāsies, jo tad viņš rungu drī -
zāki vairs neapsaukšot, līdz šis būs pavisam nosists. Nu krodzenieks
arī apsolījās, nekad vairs nevienu cilvēciņu nekrāpt un neko neblē -
dīt. Pēc tam zaldāts paņēma savu auniņu, galdautiņu un rungu
ar maisu un gāja mājās. Nu viņš palika milzīgi bagāts un uzcēla
sev varenu pili. Un kas viņam nekaitēja pili celt, kad auniņs
sagādāja naudu, cik vajadzēja. Pēc kāda laika vienas tālas ze -
mes ķēniņš bija zināt dabūjis par bagāto zaldātu un sadzirdējis
ļaužu valodas par viņa brīnišķīgām lietām. td ķēniņš atlaida
zaldātam grāmatu, lai šis eimot uz viņa zemi un aiznesot līdz arī
savu galdautiņu, auniņu un rungu ar maisu. Labs ir, zaldātam
tur nekas nebija pretīm, jo viņam valas bija, mājās tam nekas nebija
ko darīt. Nu viņš devās ceļā uz svešo ķēniņa zemi un pēc laba laika
tur arī nonāca. Tad visi ķēniņa pavalstnieki pulcējās kopā, gribē -
dami redzēt tādas lietas, ko vēl neviens no viņiem nebija redzējis.
Un kad tur tik daudzi bija sapulcējušies, tad zaldāts izņēma no
kabatas savu slaveno galdautiņu un sacīja ,,Galdiņ klājies!''un
tūliņ visu priekšā kā no zemes izlīdis, bija smuks apklāts galdiņš

Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk

Tēzaurs