Alvila Kalnieša (Klēbaha) dienasgrāmatas

Fails
Ak26-Alvila-Kalniesa-dienasgramata-13-0068
AtšifrējaIeSim
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2021-04-20 14:35:38
Labots2021-04-20 14:46:38
Atšifrējums16.X.45. Pagaišs.
Šodien gads, kad Liepājā kāpām kuģī. Vakarvakarā tepat koridorā noturēja sapulci, kur sprieda - celties uz Centrālnometni vai palikt un braukt vēlāk. Kaut kas noteikts nebija izlemts.
Mēs esam nodomājuši palikt, tomēr meitenes saiņo mantiņas, lai vēlāk būtu gatavi, ja iznāk steidzīga braukšana.
Daļa ļaužu no mūsu bloka un garāžas nupat aizbrauc uz Centrālnometni. Paziņots arī igauņiem, ka tiem parītu jābrauc, dzird, ka arī 250 leišiem.
Musītim jau no vakardienas to normāla, jūtas pavisam labi. Māsai un brālim arī nu to normāla. Jau otro dienu iet laukā. T.s. izolācijas laiks beidzas gan tikai 20.X., bet tā kā slimība bija nemanāma, tad riskējām.
Vesels gads, kamēr nemītam vairs savā dzimtenē, jo lai gan uzkāpām uz kuģa ap p.18 un sākām braukt tikai nakti, tomēr vācu kuģis nebija vairs mūsu zeme, kaut arī vēl bijām Liepājā. Visādi ir pagājis šis gads, bet galvenais - sagāzis tik dauadz cerības būdiņu, it seviški par atgriešanos dzimtenē. Vēl viens cerības zars - miera konference, bet arī šī cerība vāja -vai tā mums ko dos? Ja Padomijā kaut kā nemainās kurss - uz ko tad lai mēs ceram?
Savādi - mēs visi ar tādu sirsnību atceramies Adolf-Bandi Fr-dē, kaut arī tā bija sveša vieta un ļaudis bija sveši. Nupat skatos kādu mazu uzņēmumu, kur tālumā redzama Fr-des baznīca, tuvāk skola. Tās varēja redzēt arī pa meiteņu istabas logu. Man vienmēr patika klausīties rīta, pusdienas un vakara zvanīšanu. Labas u. mīļas atmiņas.
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs