Alvila Kalnieša (Klēbaha) dienasgrāmatas

Fails
Ak26-Alvila-Kalniesa-dienasgramata-10-0267
AtšifrējaDina Ozola
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2021-07-29 12:53:32
Labots2021-07-29 13:20:38
Atšifrējums286
Zvanīts, ka onkuli šodien iezārkojot un vedot uz Būriņām. Glabāt domājot 26.Vl. ( sestdienā, Doņīša dzimumdienā). Ir lielas rūpes, kā mūsējiem tikt no Rīgas uz bērēm. Žulītis domājis runāt ar Silu Valdi, lai tas ar spirta dedzinātavas mašīnu atbrauktu pakaļ rīdzeniekiem. Bet Milbrets ( bija atnācis) stāsta, ka arī ar gāzģeneratoru mašīnām braucot esot visvisādi noteikumi, ierobežojumi un aizliegumi. Meitenes jau nu mēģinās kaut kā tikt.
Ženīte aizbrauca no Torņkalna stacijas.
21.Vl.43. Gan saule, bet sāk mākuļos. X)
Daudz jādomā par aizgājušo draugu Būriņu onkuli. Kā vienmēr, kad aizgājis kāds mīļš cilvēks, viss pazīšanās un kopīgi pavadītais laiks man slīd garām kā kino lentā. Tā arī tagad.
Pirmā pazīšanās sākās no 1907.g., kad Kārlītis sāka nākt Saldū pie manis skolā. (savādi bija, ka 1907.g.19.Xll., redzēdams grsp pie vecā Rēdlicha kapa, domāju, ka tas ir Būriņu onkulis). Bet tuvināšanās un saradošanās sākās ar manu apprecēšanos ar mammulīti. No tā laika Būriņas mums ir stāvējušas plecu pie pleca klāt visos priekos un bēdās un nelaimēs. Kas lai izskaita visas tās reizes, kad onkulis bijis mums tuvāk kā citi mammulītes radi. Viņš bija mūsu kāzu vedējs, manas mammas vedējs uz kapiem, mani veda uz Rīgu 1911.g., bija tik izpalīdzīgs, kad atbraucām no bēgļu gaitām 1920.g., Būriņas bija pirmais ciems sestdien, 9.X.20. ( mēs iebraucām Saldū 7.X.20), tad visas tās 7 Būriņās pavadītās vasaras, sākot ar 1927. gadu. Tad
X) Šodien visgarākā diena-18 stundas.
287
un vēl 1937. un 1938.g. vasaras- vienmēr mēs tur baudījām to lielāko viesmīlību un sirsnību no visiem. Nekur es neesmu juties tik labi un brīvi kā Būriņās.
P.12 Kartīte no Žulumīša . Rakstījis 18.Vl. Onkulis bijis pazudis, Lūcija ar Miķi veltīgi meklējušas līdz p.2 naktī, tad izsaukušas policiju. Atraduši p.pus 5 iekritušu nātrēs aiz rijas. Bijis bez samaņas. Slimnīcā gan nācis pie samaņas, bet sācies plaušu karsonis.
Saņēmu (kastītē iesviestu) Žulumīša vakar p.14 50 nodoto un Rīgā saņemto p.17 20 telegrammu: "Būriņu onkulis šodien miris. Glabās sestdien."
Ritumītis piezvanījis no Talsiem. Māsiņa esot pavisam vesela.
Paziņojums par Zentucīša sūtīto 3,4 g smago paciņu.
26.Vl. 40. Doņītim Ženīte uzdāvināja Metsanurka Aicināts un izredzēts. Esmu to sācis tūlīt lasīt (30.Vl-2.Vll) un 3.Vll. izrakstījis citātus. Tad iedevu to lasīt kādam pazīstamam, bet piemirsu- kam. Nu nesen atcerējos, ka jāprasa Cera Paulam, un tiešām izrādījās, ka viņa rokā ir Metsanurka grāmata. Nu atnesa. Grāmata jālasa vēl un vēl, biju tā nobažijies, ka nedabūšu vairs rokā.
Miķa draudzenes kaut kā saputrojušas braukšanas lietu uz Būriņām, tāpēc maniem žuļiem jāmeklē speciāla atļauja. Mēģinās, bet var gadīties, ka nedabū. Zavicka kundze puķes apgādāšot no Tukuma. Ja nevarēs paši tikt, nosūtīs vismaz puķes.
l
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs