| Atšifrēja | LigaB |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2022-05-20 18:43:41 |
| Labots | 2022-05-20 18:52:19 |
| Atšifrējums | Sevišķi viņus iemīlējis muižas galdnieks Plāte. Viņš tos barojis un apkopis. Lāči uzauguši lieli, un tos vairs nevarējuši laist apkārt skraidīt. Galdnieks pataisījis būdas, kur ieslodzījuši lāčus, katru atsevišķi. Tas viņiem nepaticis, un tie kļuvuši dusmīgi. Kādā dienā galdnieks ievērojis, ka vienai būdai pie jumta dēlis atlūzis. Viņš gribējis to piestiprināt, paņēmis cirvi un iegājis būdā. Sētnieks netālu no būdas zāģējis malku. Tas ievērojis, ka lācis nikni skatās uz galdnieku. Viņš teicis: "Brālīt, nāc ārā; lācis uz tevi dusmīgi skatās!" "Ko viņš man var padarīt," atteicis galdnieks un pasmējies. Viņš piesitis dēli un gājis arā no būdas. Tiklīdz galdnieks sasniedzis būdas durvis, lācis meties tam virsū, saķēris viņu pie svārkiem, pacēlis to gaisā un izskrējis dārzā. Nelaimīgais sācis kliegt, lai viņu glābjot. Saskrējuši muižas iedzīvotāji, bet neviens neuzdrošinājies tuvoties saniknotajam zvēram. Galdnieka sieva ari atsteigūsies nelaimes vietā. Lācis nolicis galdnieku zemē un pats pārliecies pār to. Nelaimīgā sieva gribējusi doties vīram palīgā, bet to satvēruši daži vīrieši un neļāvuši doties pie saniknotā zvēra. Visi bijuši tādā uztraukumā, ka nespējuši aptvert, kas būtu darāms. Piepēši lācis sagrābis savu upuri un to saplosījis. Beidzot apkārtstāvošie attapušies, paņēmuši kokus un iedzinuši lāci būdā. Vēlāk abus lāčus nošavuši. Gald- |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
