Jāņa Reča folkloras vākums

Fails
0372-Janis-Recs-0114
AtšifrējaErikaG
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2023-03-28 23:22:08
Labots2023-03-28 23:52:03
AtšifrējumsMozajs jauneklis nūgōja da brūkastim drusku papļōvia nūpļautū sīnu sanesia nalelā kopaninī un pats atsagula un gaida kod kēniņa meita atness brūkasts. Gōzialejās pa koponu, da spēlejās ar sovu "puiku". Jam "puika" beja pus aršina gars un vasalas ryškavas rasns. Kad kēniņa meita jau tyvu beja ar brūkastim, jis "puiku" izvylka nu bikšu un aukšpēdiņ guļ. "Kas tev taids tī, cik lels guļ? Keniņa meita vaicoj. "Tys muns "puika", kura meitas lūbej!" Mozajs jauneklis atbild. Jis ād brūkasts un puika nūsarcs cylojās. Keniņa meita atsarīzus uz koponas guļ un pajēdis jis da jaj aizgōja. Ji sōk tī jaktēt un jauničs vys ar sovu "puiku" pa druskai dasadur pi vādara gola kēninīnes meitai. Reizi jis jū atgōzia un "puiku" pagryudia dziļōk navainīgajā vītā. "Ku tu dori?!" tej laipni, jūkōdamōs uzsauc. "Jis da meitom ļūbej leist." jis atbiļd. Jis i vēļ reizi tai un aizbōž dziļōk. "Ai, kū tu dor?" tej jūkodama atbiļd. Trešū reizi jau sovu "puiku" sabōž leidz motim un tagad kēniņa meita guļ un nakust un tikai aiz lela lobuma un kairinōjuma runoj: "Ai, ai, kū tu dori?" Tagad jauneklis palēnītem "puiku" pavalk un vēļ ībōž, a kēniņa meita aiz lobuma jaunekli i pabučoj, i ar rūkom pi sevis pīmīdz, bet vysvairōk mīdz apkārus ar kōjom. "Puikai" ari labi, tys strōdoj da putom, kai zīpu putas tai i veļās. Keniņa meita palākdama aizgōja uz sātu. Jauneklis pabrūkastējs gulōs un guļ, gaida kod atness azaidu. Par laiku atgōja keniņš, un atradis jū guļūt soka: "Kū tu dumoj tai darīdams, tev nadabōt munas meitas. Jej par taidom symts pōrmejs, kai itej kopona." "Lai tik pōrmīzna tik par itū koponu, i to labi." tys atsaceja. Kad atnezia keneņa meita pušdiņas, jau jis i navaicoj, tyulin "puiku" dorba, a jej nasopretoj, kai radzams "puika" patyka. Sōkumā "puikai" beja gryuts strōdōt, jo nabeja vīta īstrōdōta, bet jau ūtrā, trešā dīņā, kai pa mauli raustjōs. Atgōja tej dīna, ka keniņa meitai vajadzēja meist pōri koponai. Sagōja daudz laužu un breinojās: "Na jau, durns ir tys jauničs, na par itaidom koponom meiza pōr, a jau par itū tok jau nav kō." Kēniņa meita dagōja pi koponas izplētia kōja i laidia meizt, bet tik nūšveiksēja "š-š-š" i naizmeiza augsōk kai pupona, par tū, ka beja salauzīta celka. Ūtrā dīnā beja kōzas, i es ar draugu aizgōju. Dzert devia cik grib, bet ēst nidruskas. Mes ar draugu aizgōjom, kur dasas beja, sōkom ēst, bet saiminīca īsakēria, gryudia man ar cepeļnīku ūkstā. Un tagad tī caurums, i malnums.
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs