| Atšifrēja | LigaB |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2020-08-03 19:14:32 |
| Labots | 2020-08-03 19:51:09 |
| Atšifrējums | (Teikusi A. Biel no Gaujenes)2583Kad pirmo reiz dzen govis laukā, vajag paņemt atslēgu bunti, skriet trīs reiz ap govīm un teikt: "Visi mani mīļi lopiņi, visi turāties čiesi kopā kā šīs atslēgas buntē sakārtas", tad govis vienmēr turēsies pulkā kopā.(Teikusi Millija Biel) 2584Kāds mežsargs reiz gājis pa mežu un dzirdējis kautkur bērnu raudam. Iet uz tu [to] pusi un redz, ka tur nolikts mazs bērns. Viņš paņem un nes uz mājām. Mājā bijusi sieva ar meitiņu. Pirmā sieva tam nomirusi un šī bijusi otrā un vēl tāda kā ragana. Tai vīra atnestais puisītis nemaz nepatīk. Kādu dienu mežsargs nav mājā un meitiņa redz, ka māte nes no akas ūdeni un lej lielā katlā. Tā nes, kamēr katls pilns. Meitiņa prasa mātei, ko darīšot ar tik daudz ūdens. Māte piekodina, lai nevienam nesaka, šī būšot rīt no rīta mazo brālīti noslīcināt. Meitiņa brālītim visu izstāsta un naktī, kamēr māte guļ, tie aizbēg. Skrien abi pa ceļu prom. Ragana atmostās, grib ņemt bērnu un slīcināt, bet neviena nav. Nu dzenās pakaļ. Šie abi redz, ka ragana drīz būs klāt un sāk raudāt. Ceļmalā sēž viena sieviņa, ta prasa, kur iešot tā raudādami. Tie izstāsta, ka pamāte gribējusi noslīcināt. Sieviņa iedod tādu stabulīti, kad papūšot vienā galā, tad varot pārvērsties par ko vien gribot, kad papūš otrā galā, tad paliek atkal par cilvēku Tagad puisītis pārvēršas par rožu krūmu ar lieliem ērkšķiem, bet meitene par rožu ziediem. Atskrien burve - bērni nav nekur. Grib nolauzt rožu krūmu, bet ērkšķi durās un nekā nevar nolaust [nolauzt]. Skrien uz mājām pēc cirvja, ar ko nocirst krūmu. Tikmēr šie pārvēršās par cilvēkiem un bēg tālāk. Nāk pie vienas upes - ragana atkal klāt. Šie pārvēršās par gulbjiem un peld pa upi. Ragana grib gulbjus noķer, bet tie neļaujas. Tā ragana izmocās, bet nekā netiek gulbjiem klāt. Šī sāk dzert upes ūdeni un grib izdzert upi sausu, lai varētu gulbjus saķer. Dzer, dzer, sadzerās briesmīgi daudz un pārplīst. Gulbji pārpeld upi un pārēršās par cilvēkiem. Tad tie gāja atpakaļ pie mežsarga un dzīvoja laimīgi.2585Reiz dzīvojuši vīrs un sieva. Viņiem nebijis neviena bērna, tādēļ tie lūguši Dievu, lai dod kādu bērniņu. Dievs devis tiem zelta stirniņu. Stirniņa visu padarījusi, ko tik vajadzējis. Paņēmusi kurvīti uz radziņa un gājusi ogās. Pielasījusi kurvīti un nesusi mājā. Otru dienu gājusi atkal. To dien bijis ar ķēniņdēls iznācis medībās. Tas ieraudzījis zelta stirniņu un skrējis tai no pakaļas. Stirniņa ieskrien mājiņā, lai viņu nu paslēp [paslēpj]. Vecāki to paslēpj pieliekamā kambarī. Ienāk princis, te esot ieskrējusi viena zelta stirniņa, lai to parādot. Te neviena neesot. Princis izmeklē visas maliņa, bet nekur nav. Kas esot tani pieliekamā kambarī - tur šis un tas stāvot nolikts. Bet princim gribās zināt, kas tur atrodas, slēdz vāļā un ierauga zelta stirniņu. Princis paņem ari vecākus pie sevim un liek tiem uztaisīt muižu. Stirniņa dzīvo pils istabās. Viņa drīkst staigāt pa visām istabām. Pa dienu viņa ir kā stirniņa, bet naktī pārvēršās skaistā princesē. Ķēniņdēls to novēro, bet kā grib to saķert, tā viņa atkal paliek par stirniņu.Ķēniņdēls tā no sirds sāpēm paliek slims. Ienāk pie viņa vecs buris [burvis] un saka tā: "Šonakt viņa nāks raudzīt, kā tu guli. Es izkurināšu krāsni un tad saķersim viņu, novilksim tai ādu un iesviedīsim to krāsnī, tad būs labi. Buris [Burvis] izkurina krāsni. Pusnaktī nāk stirniņa. Buris [Burvis] ar princi to saķer un tura cieti, lai gan tā raustās cik var. Tad buris [burvis] novelk stirniņai ādu un iesviež ugunī. Āda sadeg un stirniņa pārvēršās par skaistu princesi. Princis to apprecē [apprec] un dzīvo laimīgi. (Teikusi mamma) 2586Kad mazs bērns ir smags un gudzs, tad tas ilgi nedzīvos.2587Kad mazam bērnam ir zila dzīsliņa pār degunu, tad tas drīzi mirs.2588Kad mazs bērns degunu kasa, tad tam ir cērmes.2589Kad mazs bērns pirmo vārdu saka - mamma - tad drīz tam būs māsiņa, ja - papa - tad brālītis.2590Kad durvis čīkst jeb pašas no sevim attaisās vaļā, tad saka "Bezzarnis nāk." (Bezzarnis - gars)2591Kad putni peras pa smiltim, tad gaidams lietus.2592Es tas kungs, tu tas suns,Tev priekš manim jāklanās (Viens iebada otram ar pirkstu vēderā un gribot negribot tam būs jāpaklanās) |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
