Latviešu folkloras krātuves garamantas.lv Literatūras, folkloras un mākslas institūts UNESCO Latvija | UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

5. zinātniskā ekspedīcija Bauskā

AtšifrējaAija Joņina
Pabeigts
Apstiprināts
Labots2020-02-14 12:09:42
Atšifrējums-24-
Nostāsti.

3749

1. Kad plēsējs plēš.
Žeimes žīdiņš brauc uz Jelgavu iepirkties. Pusceļā, pie Mazšvitenes, ir jau vēls vakars. Viņš domā atpūtināt zirgu un pabarot to muižas āboliņā, kas pienāk pie ceļa. Tur ganās jau muižas zirgi.
"Ļauj mane zirgele ar paganīt! viņš lūdzas ganam. Gans atbild: "Labi, var! Bet kopā ar muižas zirgiem ne!"Muižas zirgi viņa zirgu var saspert. Var uznākt arī kungs - ko tad? Bet lai žīdiņš savu zirgu novieto tuvāk mežmalei: tur arī labs āboliņš. Žīdiņš ar mieru.
Zirgu piesējis, viņš lūdz ganu, lai laiž viņu gana būdā pagulēties. Gans laiž. Žīds lien būdā un saka: "Kad tas plēsējs plēs, cel mane augsem! Tad būs gaisma, tad es brauks". (Žīds ar plēsēju domājis griezi, jo tā sāk griezt ar gaismiņu).
"Labi!" gans apsolās. Bet tikko žīds iemidzis, gans to modina: "Plēsējs plēš!" Žīds pagrozās un redz, ka vēl tumsa. Viņš neceļas un tikai norūc: "Nu lai vins paplēs!"
Kad gaisma jau uzaususi, žīds pieceļas. izrādās, ka plēsējs ir bijis vilks. Zirgs saplosīts. Kad viņš iet savam saplosītajam zirģelim klāt, vilks skrej uz mežu. To redzēdams, žīds viņam uzsauc: "Skreij!" Vilks mazliet paskatās atpakaļ. Žīds tad vēl jo lepni


Atslēgvārdi

AtšifrētIzvēlies citu