Latviešu folkloras krātuves garamantas.lv Literatūras, folkloras un mākslas institūts UNESCO Latvija | UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

Friča Krēsliņa folkloras vākums Vecgulbenē

AtšifrējaLinda_Pavlovska
Pabeigts
Apstiprināts
Labots2017-06-28 09:48:17
Atšifrējums

gājuši un braukuši gan pie dažādiem burvjiem un zīlniekiem bet, velti visa braukšana un vārdošana. Govis piena kā nedod tā nedod. Turpretī nāburgu saimniecei, kas dzīvojusi viņai blakus. Tai bijušas tikai divas noliesējušas "goteles" bet, viņai piena un sviesta bijis atlikām. Tā ka brīnijušies pat viņu pašu māju iedzīvotāji. Tas biiis tamdēļ ka viņa bijusi īsta ragana un nākusi uz naburdzes cetrām govim katru nakti slaukt. Rītos govis bijušas gluži slapjas ar baltu sarmu virs spalvas. Sieva kādā rītā ienakusi dzīvoklī no govu slaukšanas. Raudādama stāsta vīram, ka vairs nevarot neko saprast darīt, nelīdzot ne zīlnieki ne burvji. Vīrs nu dod viņai savu pamācību. Sacīdams, Panem sieviņ tu šķēres un eji uz govu dārzu. (govis pa vasaru gulējušas dārzā.) tad izgriez katrai govei uz pieres pa spalvu kušķīšam un aiznes uz baznīcu noliec tās tur uz upuragalda, tad redzēsim kas tad būs. Abi vakarā aiziet gulēt. Naktī sieva redz sapnī, ka nāburgu saimniece nāk uz viņu mājām, ar diviem spaiņiem un sietu rokās. Pienākusi pie istabas, ta vis pirms ripina savu sietu trīs reizas istabai riņķī. Tad pēc tam, to ieripinā turpat blakus esošā lopu dārzā. Kuram iet tūdaļ pati pakaļ ar vaļējiem izlaistiem matiem un vienā kreklā. Iegājusi dārzā viņa nostājās pie sētas. Par kādu brītiņu nezin kur gadijušas kur nē četras gluži plikas sievietes. Ta nu katra sāk slaukt savu govi. Viņai to redzot paliek ļoti žēl, ta sāk tās neganti lamāt un kliegt, līdz no sava kliedziena uzmostās. Viņa modinā tūdaļ vīru augšā un lūdzās lai viņš nāktu tai līdz uz lopu darzu, jo viņa esot par lopiem redzējusi nupat tādu baigu sapni, tur vajagot šonakt kam notikt. Vīrs viņai līdz neiet, saka lai nu ejot vien viena pati, tagad gaiša vasaras nakts. Viņa aiziet pie dārza stūra nosājās tur viena pati klusītiņām un ak briesmas ko viņa tur redz. Nāburdze tiešām stāv turpat tanī vietā kur stāvējusi. Tada pat ar vaļējiem matiem, balta kā kāds tēls bet, tikai ar baltām nejauki pārgiestām acim un tādu savādāku ļoti bālu ģīmi. Viņa no bailēm dodās atpakaļ uz istabu stāsta vīram, ko darzā redzējusi un lai nākot viņš tūdaļ līdz prasīt viņai ko šij tē mūsu govu dārzā nakts laikā meklē.

Atslēgvārdi

AtšifrētIzvēlies citu