Latviešu folkloras krātuves garamantas.lv Literatūras, folkloras un mākslas institūts UNESCO Latvija | UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

Profesora Plāķa folkloras vākums

AtšifrējaAnna9
Pabeigts
Apstiprināts
Labots2018-06-14 08:41:06
Atšifrējums94

turp 94

Pēdējā gadījumā tos apsedz ar segām (deķiem), kas bija vienkāršākas, austas no lupatām, jeb arī greznākas, no tīras vilnas darinātus.
20.
Bez skaliem senāk dedzināja arī vēl sveces, ko paši lēja. Skalus dedzināja pa darba vakariem, bet sveces pa svētkiem un dzīŗām, kad bija uzpostas istabas un galdautiem apsegti galdi. Sveces sadedzināja arī dienā, piem. kad gaidīja dievgaldniekus no baznīcas pārbraucam, jeb arī krustībniekus un kāziniekus no Dieva nama pārrodoties. Tāpat arī pie miroņa šķirsta dedzināja sveces. Pirmajos gadījumos sveces palika degot uz galda, kamēr noskaitīja pātarus un ieturēja mielastu. Sveces mēdza liet rudeņos, kad kāva aitas, jo parasti tās lēja sievietes no aitu taukum.. Sveču lejamās ierīces piederumi bija vienkoka izcirsta padziļa kastīte, ko sauca par pormīti un uz iesmiem rindā uzvērtas daktis, kas 
Atslēgvārdi

AtšifrētIzvēlies citu