Latviešu folkloras krātuves garamantas.lv Literatūras, folkloras un mākslas institūts UNESCO Latvija | UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes materiāli

AtšifrējaVeltaST
Pabeigts
Apstiprināts
Labots2018-05-17 12:39:16
Atšifrējums

122240

Puse dīrāta, puse nedīrāta.
Reiz pie kāda saimnieka dzīvoja kalps. Viņam ļoti sagribējās gaļas. Saimniekam bija auns, bet saimnieks teica, ka to varēšot kaut tikai tad, kad tas būšot nobarojies ļoti trekns. Bet kalpam negribas tik ilgi gaidīt. Kādu dienu tas piesien aunam pie astes pikuci tauku un skrien pie saimnieka: "Saimniek, kā tu neredzi, ka auns jau nobarojies ļoti trekns, tam pat tauki pie astes piekaltuši!" Jākauj nost. Uzliek aunu uz beņķa un sāk dīrāt nekautu. Dīrā, dīrā, nodīrā ādu līdz pusei, paliek neass nazis, aiziet uztrīt nazi. Auns pa to laiku no beņķa zemē un metas prom uz mežu. Aizskrējis uz mežu, ielien lapsas aliņā un guļ. Atnāk lapsa un redz, ka viņas aliņā kāds ir. Tā saka: "Kas aliņā?" Auns atbild: "Esmu līkiem ragiem, stāvām ausīm, puse dīrāta, puse nedīrāta, ka skriešu ārā, tad tevi nobiedēšu!" Lapsa nobīstas, apsēžas un raud. Iet garām vilks, tas prasa: "Kāpēc tu, kūmiņ raudi?" Lapsa atbild:" Kā lai neraudu, manā aliņā ielīdis kāds briesmonis un neiet laukā." "Es viņu izdzīšu!" saka vilks. Vilks pieiet pie aliņas un sauc: "Kas aliņā iekšā, vācies ārā!" Auns atbild: "Esmu līkiem ragiem, stāvām ausīm, puse dīrāta, puse nedīrāta." Vilks nobīstas un aizbēg. Iet garām lācis, zaķis (atkārto iepriekš teikto). Te lido garām bitīte: "Es viņu izdzīšu!" Bitīte ielido aliņā, iedzeļ aunam nodīrātajā sānā un tas izmetas laukā no aliņas. Nu lapsa ir priecīga, ka tiek savā aliņā.
Atslēgvārdi

AtšifrētIzvēlies citu