Latviešu folkloras krātuves garamantas.lv Literatūras, folkloras un mākslas institūts UNESCO Latvija | UNESCO Latvijas Nacionālā komisija

Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas krājums

AtšifrējaMagdalina
Pabeigts
Apstiprināts
Labots2018-02-13 19:43:56
Atšifrējums368.

1866.

Tu, tētiti, zemē miri,
Ko tu laba man atstāji? -
Es, dēliņ, tev atstāju
Dēļiem grieztu istabiņ`. 

1867.

Nedod Dievis meitai mirt
Ar vizuļu vaiņadziņu:
Jauni puiši gauži raud
Kapa virsu staigadam`. 

1868.

Kapu=kalniņš i ziedeja
Dzeltaniem ziediņiem:
Tur guļ doru dējejiņi,
Tur apaudu audejiņ`. 

1869.

[Pārsvītrots]
Saules=meita,jumpraviņa,
Dod man kapa atslēdziņ`!
Man jaieti kapa slēgt
Vecajami bāliņam. 

1870.

Grūši pūta kumeliņi
Smilkstieniti tecedam`:
Tur atstāja smilkstienāi
Tīr`auziņu devejiņ`,
Tīr`auziņu devejiņu,
Āboliņa plāvejiņ`. 

1871.

Lai tas mira, kam bij vaļa,
Man nebija vaļas mirt:
Zelta kalni ne=eceti,
Zīda pļavas nenopļautas.
                                                                   369.

1872.

Dzeltanie smilšu kalni,
Ko ar mani spēlejiet:
Jau es aru, jau eceju -
Vēl grib manu augumiņ`! 

1873.

Krita priede, krita egle,
Zemei cauri neizkrita;
Kritīs mans augumiņš -
Mūžam vaira neredzēs. 

1874.

Guļu, guļu cisiņāsi,
Vedejiņu gaididama;
Dieva=dēli vedejiņi,
Eņģeliši panāksnieki. 

1875.

Izstiepās, sarāvās
Veci puiši nomirdam`.
To tiem dara meitu grēki,
Kam mauc meitām gredzeniņ`s. 

1876.

Zirgs uz arkla vaicajās:
Kur palika arajiņš?
Arajiņš apsagula
Visu mūžu diendusiņ`.

1877.

Māmaliņa priecajās -
Šķiet dēliņu atvedam;
Ozoliņu vien atveda
Kamaniņu galiņā.
24
Atslēgvārdi

AtšifrētIzvēlies citu