| Atšifrēja | Justīne Jaudzema |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2021-02-23 13:10:35 |
| Labots | 2021-02-23 13:11:37 |
| Atšifrējums | Bergmanis un Vilmanis, zem inženiera Hofmaņa vadības. Viņš bija Latvijas dzelzceļa galvenais inženieris Ulmaņa laikā. Darbs bija jāveic ļoti labi. Bija daudz labāk un mierīgāk nekā lielā cehā. Tad es sapratu, ko nozīmē laba un saprātīga inženiera vadība un darbi mums tiešām veicās. Mēs izlabojām vairāk kā 10 virpas, kuras nodevām tikpat kā jaunas. Arī pašu uzņēmumā pārbūvējām vairākus ventilatorus, ko krievu gudrie bija uzbūvējuši. Ar inženiera Hofmaņa palīdzību un aprēķiniem, viņi ar to pašu dzinēju jaudu strādāja 10 reizes labāk. Hofmanis zināja mūsu spējas un darbus vienmēr sadalīja tā, kas katram pa kaulam. Arī uzturs lēģerī bija uzlabojies un krievu bija palicis pavisam maz. Lielākā daļa no viņiem strādāja galdnieku cehā. No viņiem bija jāsargājās, jo viņi nodarbojās ar zagšanu un laupīšanu. Man daudz palīdzēja brāļa sieva Erna, kas dzīvoja Krapē, Ogres rajonā. Viņa man bieži sūtīja paciņas, kurās bija maize, gaļa, sviests un pat olas. Tas bija liels atspaids pie toreizējās trūcības un par to no sirds pateicos Ernai. Darbnīcā mums bija darba galds 4 vietām, apakšā skapītis, virs tā atvilkne, krietni ietilpīga, kurā glabājās dažāda lieluma uzgriežņu atslēgas, cirtņi un citi vajadzīgie darba rīki. Šajā atvilknē es ierīkoju nodalījumu priekš atnestās ,,peredačas”. Bija arī atslēga, bet tā bija ļoti vāja. Lai būtu drošāk, es ieurbu galda virsū caurumu un tad, kad caurumā iebāž paresnu naglu, atvilkni nevar atvērt, kamēr naglu neizņem. Baidījāmies, ka arī mūs krievi neapstrādā, jo bija tādi gadījumi citos cehos notikuši. Mūsu darbnīcai ar galdnieku sagataves cehu bija viens kopējs koridors, mēs vienā, viņi otrā koridora pusē. Un tur arī strādāja krievi, tamdēļ bija par ko uztraukties. |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
