| Atšifrēja | Birute |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2020-10-20 20:56:48 |
| Labots | 2020-10-20 21:40:22 |
| Atšifrējums | krēslā zilie priekšmeti liksies gaišāki, nekā tie redzami dienā. Mākslīgā gaismā sarkanās, oranžās un dzeltenās krāsas liksies gaišākas, bet pretstatā šīm siltajām krāsām aukstās - zilā, zaļā, violetā - liksies tumšākas, sarkanā krāsa pie tam liksies vairāk piesātināta, oranžā- sarkanīga, gaiši dzelteno grūti būs atšķirt no baltās, violetā liksies sarkanāka. Ja vērosim ēnas aukstā gaismā, tās liksies siltas, siltā gaismā ēnas būs aukstas. Ir krāsas, kuras gleznā it kā nāk uz priekšu un ir tādas, kas vairāk aiziet dziļumā. Siltās krāsas mums liekas tuvākas, aukstās - attālinās. Smagas un vieglas krāsas. Zemes krāsa smagāka, tāpat arī siltās krāsas, bet aukstās krāsas- vieglākas. Sagatavošanās gleznošanai. Izvēloties papīru darbam, jāatceras, ka rupjāks grauds der vairāk ainavai un uzmetumiem, sīkāks- ģīmetnēm, figuralām kompozīcijām, puķēm. Ieteicams ņemt krāsu komplektu "Ļeņingrad" No otām jāņem viena platāka papīra samitrināšanai, otra mazāka sīkumu izzīmēšanai un divas dažāda lieluma otas gleznošanai. Viena no tām vajadzīga, lai rīkotos ar tīru ūdeni, otra plakanāka, nepieciešama smidzināšanai. Plašais piliens. Ja grib radīt pāreju no tumšāka krāsas toņa uz gaišāku vai no vienas krāsas otrā, katrai nākošajai svītrai krāsu arvien vairāk atšķaida ar ūdeni vai jau iepriekš sagatavo citu krāsu. Pie mazāku laukumiņu uzlikšanas rodas lieli pilieni, kurus jāsteidz noņemt ar ne pārāk slapju otu vai filtrpapīru. Zīmējums Lai grafita putekļi nesaduļķotu gleznojumu,ieteicams zīmulī pagatavoto zīmējumu no jauna pārzīmēt ar otiņu, izvēloties kādu ļoti vieglu pelēku krāsu. Angļu klasiķi šo pelēko toni gleznu pārzīmēšanai sastādījuši no kobalta un Indijas sarkanās, priekšplānam viņi ņēmuši Indijas sarkanās vietā dedzināto okeru vai kraplaku. Jau zīmējumā der paredzēt spīdošo gaismu vietas, kuras viegli apvelk ar zīmuli un ieklāj ar gumijas līmi. Vienkrāsains akvarelis- sēpija? Gleznošana ar vairākām krāsām Dzidras krāsas - Indijas dzeltenā, kraplaks, Berlines zilā, daļēji dedzināta Sjenas zeme. Tām būtu jāpievieno dedzinātais ziloņkauls, gaišais okers, ultramarins, zilais kobalts, sarkanais kadmijs, gaišais dzeltenais kadmijs, angļu sarkanā un smaragdzaļā. Iesāk strādāt ar tā saucamo galveno toni. Šo toni lieto, lai mīkstinātu baltā papīra spožumu. Kad papīrs pēc zīmējuma nomazgāts un sagatavots labākai krāsas uzņemšanai, iejauc trauciņā dzeltenā okera un tumšās kraplakas maisījumu. Ja glezno gaišu dienu, pārsvarā jāņem okers, ja tumšu, nomākušos, tad pārsvarā kraplaka. Daži šai ieklāšanai izvēlas Indijas dzeltenās un dedzinātās Sjenas zemes vai dzeltenā okera un vermetjona maisījumu. Šis sagat. tonis stipri jāatšķaida ar ūdeni, lai tas neietekmētu virsējās krāsu kārtas. Kad papīrs nožuvis, ar plato otu pārklāj to ar ūdeni, lai noskalotu tos krāsu pigmentus, kas nav nostiprinājušies uz papīra. |
| Atšifrēt tekstu |
| Atslēgvārdi |
|
|---|
JĀATŠIFRĒ PILNĪGI VISS, KAS REDZAMS SKENĒTAJĀ FAILĀ.
Arī vārds, uzvārds un citi dati, ko pierakstītājs devis par sevi vai teicēju, komentāri un laika vai vietas norādes.
MANUSKRIPTU TEKSTI JĀATŠIFRĒ TIEŠI TĀ, KĀ TIE PIERAKSTĪTI.
Saglabājot acīmredzamas kļūdas, vietām sajauktus vārdus, arī nepareizas pieturzīmes un punktus, lielos un mazos sākumburtus.
BET NAV JĀSAGLABĀ FORMATĒJUMS (atkāpes, pasvītrojumi, atstarpes), dalījums rindās (ja vien tās nav tautasdziesmas vai citi panti). Ja, piemēram, tautasdziesmas manuskriptā rakstītas blakus, tad atšifrējumā tās jāraksta viena zem otras.
NEPAREIZI PIERAKSTĪTI VĀRDI JĀPRECIZĒ KVADRĀTIEKAVĀS [].
Piemēram, konfetes [konfektes]. Ja teksts ir pierakstīts kādā no izloksnēm, tad šāda precizēšana nav vajadzīga. Tāpat kā tad, ja kļūda ir tikai diakritiskajās zīmēs. Piemēram, labiba, zemite u. tml. tā arī jāpārraksta.
NESAPROTAMI BURTI, VĀRDI VAI TEKSTA DAĻAS IR JĀIEKRĀSO AR DZELTENU KRĀSU.
To dara, izvēloties no rediģēšanas rīku joslas ikonu
.
TEKSTI, KAS RAKSTĪTI VECAJĀ ORTOGRĀFIJĀ, PĀRRAKSTĀMI MŪSDIENU VALODĀ.
Tos nepārraksta burtiski, bet tā, kā būtu pierakstāms mūsdienās, piemēram, Deews – Dievs, Pehteris – Pēteris, runaht – runāt u.c.
Sarkanie numuri, kas redzami virs vai pie folkloras vienībām, ir arhīva dotie vienību numuri. Tie ir jāpārraksta, tāpat kā viss pārējais, kas redzams manuskripta attēlā. Aicinām tos arī speciāli marķēt! Sk. 5.
To dara, iezīmējot vienības numuru un noklikšķinot ikonu 
.
PĒC FAILA ATŠIFRĒŠANAS, jāatķeksē 
,
jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
JA FAILA ŠIFRĒŠANA IR IESĀKTA UN TIKS PABEIGTA VĒLĀK, jānospiež „Saglabāt“ vai „Saglabāt un pāriet uz nākamo failu“.
Pabeigtos atšifrētos failus vēlreiz pārbauda un apstiprina publiskai pieejai garamantas.lv redaktores.
Apzīmētāji, kas palīdzētu tekstu atrast meklēšanā. Piemēram, tautasdziesma, Jāņi, auglība, pļaviņas vai arī atmiņas, Suntaži, Pēteris Liepa, kapi un tml. Atslēgvārdos var norādīt žanru, vietu, iesaistītās personas, galvenos priekšmetus vai citus unikālus un būtiskus teksta vai attēla elementus.
Ja ir vēl kāds neskaidrs jautājums, lūdzam vērsties pie mūsu darbiniekiem, rakstot uz e-pasta adresi garamantas@lulfmi.lv .
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogramma 05.04.00 “Krišjāņa Barona Dainu skapis”
Informācija: garamantas@lulfmi.lv
