Veltas Vītolas atmiņas

Fails
Ak55-Veltas-Vitolas-atminas-01-0598
AtšifrējaInita Lūse
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2019-02-12 20:13:14
Labots2019-02-12 20:24:26
Atšifrējums300.
drusku mazāks, gaišiem, kupliem matiem, gaišu seju, zilām, skaidrām acīm, jautru pievilcīgu smaidu. Pēc vakariņām izgājām dārzā. No meža nesteigdamies lien ārā šķelmīgs apaļš mēness. Man gribas pastaigāt mežā. Pasaku Ivan Jakovļevičam. Viņš piekrīt. Dodamies visi uz mežu. Ejam gar individuālām privātām dārza mājiņām. Ivan Jākovļevičs stāsta, ka jau no augusta, visus pārsteidz nesaprotamas izdarības. No rītiem cilvēki ceļas, meklē drēbes - nav. Paudušas. Vienu vakaru viņš (I. J.) bijis pie paziņa. Uzprasījis namatēvam, vai nav bail, ka arī viņu var apzagt. Viņš bravūrīgi lielījies, ka viņu neviens nevarēšot apmuļķot. No rīta telefona zvans. Lūdz, lai aizlien drēbes. Lūk kādi joki notiek! Ejam garām lielai vasarnīcai. Tā piešķirta pensionētiem aktieriem. Tā arī iesaukta Дом престарелых артистов. Te nu vēl nav nekādi brīnumi notikuši. Mežā pasakaini skaisti. Šķelmis mēness caur kokiem veido brīnišķīgus rakstus - gaismas plankumi atmirdz kā mirdzoši ziedi.
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs