Veltas Vītolas atmiņas

Fails
Ak55-Veltas-Vitolas-atminas-01-0226
AtšifrējaInita Lūse
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2019-01-11 17:14:32
Labots2019-01-11 17:22:09
Atšifrējumsmāca šaubas. Vai tāda grava vispār ir? Pa diezgan lēzenu krastu nolaižamies lejā. Pa labi grava, pa kreisi grava. Tai nekas nav kopīgs ar mūsu zaļo, ziedošo gravu. Krasti stāvi, jo tālāk, jo augstāki. Jūtamies kā pasakainā, grandiozā pilī. Dobji klaudz zirgu pakavi pa dolomīta grīdu. Radot tādu kā vientulības sajūtu. Bet viss neparastais, neredzētais priecīgi saviļņo. Sienas kārtainas. Gan tumši slāņi, gan gaiši arī krāsas, toņi mainās. Augstu, augstu gaisā šaurākās vietās koki no abiem krastiem savienojas. Ir tumšs. Atkal gaišāks. Sienās alas. Dažas diezgan dziļas. Esam nokāpušas no zirgiem. Ieejam alā, dziļumā baidāmies doties, tur šaura eja, zirgi netiks atpakaļ. Dažās alās tādi plati izciļņi kā soli. Apsēžamies. Spriežam, ka te derētu kalna inženiera padomi. Mēs no tiem slāņiem nekā nesaprotam, tik varam priecāties par dabas varenību, par neizsakāmo skaistumu. Jā, šais alās razboiņički varēja labi justies. Ilgi šai pagātnes atmiņu valstībā nevarējām uzkavēties. Mēs varējām paēst tepat, bet zirgu dēļ nedrīkstējām. Augšā netālu aiz gravas zaļā pļaviņā jāpabaro zirgi. Ēd zirgi, ēdam mēs. Zirgi
Atšifrēt tekstu
Atslēgvārdi
AtšifrētIzvēlies cituBiežāk uzdotie jautājumi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs