Collection of Jānis Rozenbergs

File
2069-Janis-Rozenbergs-02-0069
TranscriberLigaB
CompletedYes
AcceptedYes
Created2024-04-17 19:32:01
Updated2024-05-08 20:19:20
Transcription (text)

146

Jau aiz kalniem, jau aiz birzēm
Zuda, grima saules liesma.
Tālumā, kā īzvirzdama,
Atskan ceļinieka dziesma.

Rokas salicis, es klausos,
Ko gan ceļavīrs tur dzied -
Vai par zilo brīnumpuķi,
Kas aiz svešām jūrām zied;

Vai viņš dzied par zvaigžņu bariem
Zilās debess dziļumos,
Vai par mēness sidrabstariem
Krēslas pilnos eglājos;

Vai viņš tālā dziesmā sūta
Saviem mīļiem sveicienus,
Stāsta viņiem, sirds cik grūta,
Maldoties pa svešumu;

Vai viņš priecājas, ka tuvu,
Tēva zemes robežas?
Viss var būt, bet manā sirdī
Mostas gaužas žēlabas.

Katrs zin, kur tēva māja,
Katrs zin, kur gaida to,
Tikai man nav gaidītāja,
Nav kur iet no svešuma.

Un kā putniņš, kura ligzdu
Ļauni bērni postīja, -
Tā bez cerības es sēdu
Vientuļš krēslā vakara.

Jau aiz kalniem, jau aiz birzēm
Zuda, grima saules liesma,
Tālumā, kā izdzisdama
Atskan ceļinieka dziesma.
[Jā, Niedra.
J. R.: Bet sakiet, jaunā paaudze, bērni jau vairs to... Niedras dziesmas nedzied, nezin?
O. P.: Na, nā, tagad jau savādākas dziesmas. Bet as tomēr otkon tā, as klausos, as tak pa ķēķi strādāju otkon, tos traukus mozgoju un vēl šo to tur daru. Tad ira no šīm pašām
Transcribe text
Keywords
TranscribeChoose another fileFAQ (in Latvian)

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.

Tēzaurs