Autobiographical materials of Zelma Indriksone

File
Ak214-Zelmas-Indriksones-autobiografija-01-0053
TranscriberBella Bērziņa
CompletedYes
AcceptedNo
Created2023-05-26 23:35:56
Updated2023-05-26 23:57:50
Transcription (text)-22-
cis patiesību, jo kaunējies melot. Mājās braucot satiku brāli, kas mani sauca ķiršus ēst, bet kad iegāju pie viņa dārzā, tad vairāk neteica nekā, pats arī neēda un es ārā nākot norāvu tikai vienu ķiršu ogu. Brālis nāca mani vadīt un es nenocietos, ieminējos par Atti. Gribēju ar viņu pārrunāt, kā ar brāli, domāju, ka viņš mani sapratīs.
Tomēr tas tā nenotika. Kas viņam trūkst, ko viņš grib? Vai nav apģērbts, vai nav paēdis? Apmetās un aizgāja.
Ak, cilvēk, tu esi man asins rads. Nezinu, kā varam tik ļoti būt savādi? Vai tikai materiālie apstākļi ir tie galvenie? Nē! Nē, un vēlreiz nē! Bērns prasa glāstus, sirsnību, maigumu. Un ja to viņam nav, viņš cieš tāpat kā puķe bez saules. Mans brālis domā, ka visiem pietiek tikai ar to, ka vēders ir pilns. Bet, kas daiļš dvēselei, tas ir lieks. Šinī ziņā es viņu nožēloju, viņa šaurā uzskata dēļ.
Svētdiena, 1. augusts.
Ir tāds laiks, ka domātu, ka visi ļaunie gari ir palaisti vaļā. Visu dienu līst lietus un ir tik nemīlīgs, ka nepatīk pat ārā iet. Un šitādu dienu bija izvēlējušies dēli sēņošanai. Nevarēu atrunāt. Aizgāja kopēji ar Misas Mildu, trijos pēc pusdienas pārnāca pilnīgi slapji. Bet sēnes pārnesa un bija preicīgi par veikto darbu. Varu teikt, ka tiešām arī es biju priecīga, jo ši bija pirmā reize, kad mani dēli divi vien jau ko veica.
Vakariņās iztaisīju gailenītes, visa ģimene paēdām un slavējām savus dēlus. Pulkstens jau ir pusdesmit, bet ārā vēl līst lietus un plosās vētra, īsta rudens sajūta.
Mani vīrieši jau guļ, un es esmu beigusi visus darbus, ko dzīvē nepieciešams ikdienas viekt [veikt]. Novēlēšu viesiem saldu dusu jaunbūvē, arī Mildiņai, jo viņa guļ pie maniem vīriešiem sienā. Klusa, tukša istaba un es klausos vētras šalkās, kāmēr miegs aizver manas acis. Ar Dievu tu šī pavadītā diena, no kuras mēs avadāmies visi ikdienas cilvēki, jo tā nekad neatgriezīsies.
3. augusts.
Trešajā augustā, sava vīra vārda dienā no vēlēju viņam visu to labāko, jo viņš man ir tuvākais cilvēks pasaulē. Citu neko tam nespēju sniegt, jo
Transcribe text
Keywords
TranscribeChoose another fileFAQ (in Latvian)

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.

Tēzaurs