Collection of Alma Medne

File
0450-Alma-Medne-01-0010
TranscriberElvīra Žvarte
CompletedYes
AcceptedYes
Created2021-06-22 22:33:50
Updated2021-06-24 11:18:26
Transcription (text)

186

Neviens mani aizdziedāja
Neviens mani aizrunāja
Man māmiņa ielikusi
Vālodzītes šūpulī

187

Dziedi, raudi tautu meita
Tavas pašas vaina biju [bija]
Kur es aru, kur ecēju
Tur tu dzini ganīdama.

188

Plūciet manas plūcejiņas
Kaušu kazu vakarā
Nebēdā tu kaziņa
Es meitiņas pamānīju.

189

Labāk meitas padziediet
nekā blēņas runajiet
Dziesmiņ' kauna nedarīj
Ko dar blēņu valodiņa

190

Liela, plata kļavu lapa
Krīt zemē griezdamās
Viena pate brāļa māsa
Iet tautās raudādama.

191

Es nedošu nevienam
Savu dziesmu sarežģīt
Kuŗu dziesmu nodziedāju
To satinu kamolā.

192

Dziedat meitas manu dziesmu
ņemat mani palīgā
Sienat manu kumeliņu
Zaļā zīda pavadā.

193

Rudens nāca meitiņām
Rudens koka lapiņām
Krīt lapiņas griezdamās
Iet meitiņas raudādamas

194

Vai dieniņa, man dieniņa
Tu atnāci nezinama
Vakar koši gavileju
Šodien veda smiltenē.

195

Cilpu, cilpu zaķīts lēca
no apara aparā.
Tā cilpoja dēlu māte
Dēlam sievas meklēdama.

196

Kas tie bija tādi ļaudis
Vērgiem tur' māmuliņu.
Es to savu māmuliņu
Padomiem vien turēju.

197

Velc pelīte saldu miegu
Mazajam bērniņam
Savilkusi saldu miegu
Guli pati pagalvī.

198

Ko runcīti tu domāji
Uz akmeņa tupēdams
Es domāju Rīgā braukt,
Peles kraut vezumā.

199

Tere, tere, rubenīt
sausas egles galiņā
gan tu rītu terināsi
mana tēva tarbiņā.

200

nāciet bērni skatīties
kādi joki aizkrāsnē
Blusa kūla circenīti
Aiz ausīm turēdama

201

Ai vilciņ, ai vilciņ,
Tu izaugi nerājams,
Dienā ganus kaitināji
naktī suņus rīdināji

202

Vilkam liels brīnumiņš
Lapsai zīžu kažociņš
Kas tev daļas, jēru zagli,
Tas man mātes nopelnīts.

203

Visi putni skaisti dzied,
dzenīts skaisti nedziedāja.
Ko tam bija skaist' dziedāt
Prauli vien vēderā.

204

dzenīts saka kriku-kraku
raibi svārki mugurā,
Es strādāju dienu, nakti
Nav man krekla mugurā.

205

Ar vilciņu Rīgā braucu
Tēvam vedu tabaciņu,
Velc vilciņi, raudādams,
Kam apēdi kumeliņu.

206

Visi putni šai zemē
lakstīgala vien nebij
Tad atnāca lakstīgala
Kad lapoja ozoliņi.

207

Pūtin pūta melnais mednis
Sausas egles galiņā.
Tā lai pūta meitu māte
Kam meitiņu man nedeva

208

Tutens - nelaimes putns, ja pavasarī no rīta agri, kamēr cilvēks vēl nav ēdis, to aizkliedz, tad notiek visādas nelaimes, piemetas ļaunu ļaužu lāsti, apzog, apdeg u.t.t.

209

Drebi, drebi apšu lapa
Vējiņš tevi drebināja
Raudi, raudi, brāļu māsa
Tautas tevi raudināja.

210

Neviens putniņš ta ne pūta
Ka pūš sila balodīts
Neviens manis ta nemīl
Ka mīl mani tautu dēls
No rītiņa celdamies
Abi divi gauži raud.

211

Miķelīt, teva brāli
Kam tu gāji rutkus zagt
Mēs bijām lieli radi,
Mēs tā kauna negribam.

212

Kas kait manim nedzīvot
Diža meža maliņā
Pieci brieži man arami
Sešas stirnas ecejamas
Cīrulītis zirga puisis
ar pelēku paltraciņu.

213

Kuŗš putniņš agri ceļas
Agri slauka deguntiņu
Kuŗš bērniņš mātei klausa
Agri ēda brokastiņu.

214

Ķīsīts brauca par ezeru
Rakstītāmi kamanām
Asarīts zirgu dzina
Raudiņš [raudiņa] tura kamaniņas.

215

Kur nu tavi sārtu [sārti] vaigi
Sarkans rožu vainadziņš
Bāli vaigi noraudāti,
Sarkan rozes nobālejšas.

216

Reti reti tadi lini
Kas ar baltiem ziediem zied
Reti, reti tadi puisi
Kas mīl meitas neprecē.

217

Pieci sesi tevam deli
Vien tēvam kumeliņš
Tam pašam staļļa durvis
Vakarēju vērumiņu.
Transcribe text
Keywords
TranscribeChoose another fileFAQ (in Latvian)

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.

Tēzaurs